NEPLP vadītājs norādīja, ka, ņemot vērā īso laika periodu, vēl ir pāragri runāt par sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus radīto ietekmi uz komercmedijiem. Āboliņš skaidroja, ka izvērstu ietekmes vērtējumu uz komerciālajiem medijiem varētu veikt pēc pirmā ceturkšņa aprīlī.
Tomēr Āboliņš atzina, ka pirmās saņemtās ziņas apliecinājušas prognozes, – ka komerciālās radio stacijas un komerciālā televīzija varētu saņemt aptuveni 15%–20% no reklāmas naudas, kas kļūs pieejama, no reklāmas tirgus aizejot sabiedrikajiem medijiem. Savukārt pārējā nauda aizplūdīs interneta medijiem, norādīja Āboliņš.
Vienlaikus Āboliņš atzīmēja, ka kopš iziešanas no reklāmas tirgus sabiedriskajos medijos novērotas ļoti pozitīvas pārmaiņas. Viņš atklāja, ka tas būs ieguvums gan pašiem medijiem, gan to klausītājiem un skatītājiem – būs vairāk pētniecisko raidījumu, raidījumu bērniem un jauniešiem un daudz cita satura.
Tāpat NEPLP vadītājs uzskata, ka arī turpmāk komercmediju rīcībā varētu nodot sabiedrisko mediju radīto saturu, kas ir vērtīgs un nepieciešams visai sabiedrībai.
KONTEKSTS:
Latvijas sabiedriskie mediji no 2021. gada ir pametuši reklāmas tirgu. Sarunas par to ilgušas jau gadiem, bet tikai tagad valsts makā atradusies nauda, lai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV) kompensētu nenopelnīto reklāmas naudu un ļautu attīstīties jaunā kvalitātē.
No 1. janvāra atļautas tikai sabiedrisko mediju pašreklāmas, informatīvi paziņojumi par kultūras pasākumiem un “Latvijas Loto” izlozēm, kā arī tādi iestarpinājumi kā bezmaksas raidlaiks priekšvēlēšanu aģitācijai, sociālie paziņojumi un sabiedriskas nozīmes sludinājumi, aicinājumi uz labdarību un vēstījumi, kas skaidro Satversmes pamatvērtības.
Sabiedriskajiem medijiem 2020. gadā kompensācijā piešķīra 8,3 miljonus eiro papildus jau 2019. gadā piešķirtajiem 5,5 miljoniem. Reklāmu izņemšana nozīmē papildu 1400 stundu jauna satura.
