Grūbe uzsver, ka Siksnis ir bijis ļoti labs vadītājs, kurš daudz sniedzis Latvijas Radio attīstībā. Tieši viņš, kā arī organizācijas „Providus” vadītāja Vita Tērauda, bijuši galvenie kandidāti uz Latvijas Radio vadītāja amatu, taču padomes locekļu balsis balsojumā par viņiem ir dalījušās. Tad kā kompromisa kandidāts akceptēts sociologs Aldis Pauliņš, kurš arī bija norādījis, ka būtu gatavs ieņemt Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja amatu.
Grūbe akcentēja, ka izšķirošs tam, ka par vadītāju kļuvis Pauliņš, bija personāla atlases firmas vērtējums. Tās ieskatā Pauliņam bija labāks „pārmaiņu ātruma redzējums” un „komandas redzējums”.
Kopumā kandidātu loks bija pietiekami spēcīgs un vērtēta gan kandidātu pieredze, gan izglītība.
Viņš piebilda, ka jaunais Latvijas Radio valdes vadītājs Aldis Pauliņš, kā arī valdes locekle Sigita Kirilka, ir orientēti uz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu. Tāpat esot nepieciešamāka straujāka sabiedrisko mediju portāla lsm.lv un radio kanāla pieci.lv attīstība. Otrais no tiem esot saskāries ar neizpratni par tā būtību, piebilda Grūbe.
Savukārt mediju eksperts Sergejs Kruks norādīja, ka šis balsojums parāda, ka NEPLP negrib radio valdē redzēt radio strādājušus cilvēkus – līdzīgi kā tas noticis Latvijas Televīzijā.
Kruks akcentēja, ka nav skaidrs, kas ir bijis peļams Sikšņa darbībā, jo līdz šim nekādas publiskas kritikas neesot bijis. Bīstamība, pēc viņa vārdiem, slēpjas faktā, ka „mēs nezinām apstākļus un mērķus”, kāpēc Sikšņa vairs valdē nav.
Mediju sociologs minēja, ka vienīgais izskaidrojums Pauliņa iecelšanai valdes priekšsēdētāja amatā ir viņa nacionālistiskie uzskati. Tādējādi savu varu Latvijas Radio caur Pauliņu stiprina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Savukārt par jauno valdes locekli – Sigitu Kirilku – Kruks norādīja, ka nav skaidrs, vai ar pieredzi ziņu aģentūras BNS vadītājas amatā būs pietiekami.
Gan līdzšinējais Latvijas Radio valdes loceklis, gan mediju eksperti ir neizpratnē par radio valdes konkursa rezultātiem. Lielāko neskaidrību rada tas, ka ne plašākai sabiedrībai, ne radio darbiniekiem nav saprotami paskaidroti kritēriji, kāpēc valdē atlasīti šie cilvēki.
Latvijas Radio valdes loceklim Jānim Siksnim Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums, ka viņš darbu radio valdē pēc janvāra vidus vairs neturpinās, bija pārsteigums, neslēpj Siksnis.
„Ir pārsteigums. Es ļoti labprāt dzirdētu Pauliņa kunga argumentāciju, programmu, solījumus, piedāvājumus. Man patiešām to būtu interesanti dzirdēt no cilvēka, kurš, cik es zinu, nav medijos īpaši praktizējis un strādājis, zinot, viņa kā sociologa viedokļus attiecībā uz medijiem… Es tos visnotaļ cienu, tie ir bijuši argumentēti, pamatoti. Es tiešām negribu viņu nostādīt, kā nederīgu radio vadītāju. Man vienkārši interesētu, ar ko viņš ir paņēmis komisiju. Skatoties, ka radio kolektīvs ir, maigi izsakoties, pārsteigts, es domāju, ka viņam rīt vajadzētu radio sapulcē sasaukt cilvēkus kopsapulcē,” saka Siksnis.
Līdzīgi kā Siksnis, arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne uzsver – vislielākās bažas rada procesa necaurspīdīgums. „Rezultāts ir grūti izprotams un secinājumi ir pretrunīgi, jo tiešām nav saprotams pamatojums, kāpēc Pauliņa kungs ir uzvarējis. Iespējams, ka ir uzvarējusi koncepcija būt vadītājam, nevis mediju vadītājam Latvijā, kam es nekādi nespēju piekrist, jo vismaz Latvijā šī pieeja sevi nav pierādījusi, ka jebkurš cilvēks bez mediju pieredzes nevar vadīt tik lielu kolektīvu (..) Tagadējais valdes priekšsēdētājs – neko daudz par viņu nezinu, taču ir skaidrs, ka viņam nav šādas pieredzes un tas rada neizpratni,” norāda Rožukalne.
Padomes plaši paustajam viedoklim, ka Siksnim būtu cerības darbu valdē turpināt, ja viņš būtu pieteicies arī par saturu atbildīgā valdes locekļa amatam, Siksnis pats nepiekrīt. „Ja es būtu piekritis valdes locekļa amatam, tad tā būtu neuzticība man kā uzņēmuma vadītājam. Tā bija principiāla nostāja (..)” saka Siksnis.
Savukārt uz padomes aicinājumu tomēr palikt radio kādā citā amatā, Siksnis šobrīd saka: pirmajā brīdī lielas sadarbības vēlmes viņam neesot.
Tikmēr Pauliņš aģentūrai LETA pauda, ka Siksnim būtu svarīgi nodrošināt jaunu amatu.
Viņš atturējās komentēt gaidāmās iespējamās izmaiņas Latvijas Radio darbībā, jo jaunā valde vēl nav sākusi pildīt pienākumus. "Jaunajai valdei kā kolektīvai institūcijai būs jāveido savs darbības modelis, un tas būs kolektīvs lēmums. Jaunās valdes darbā būs mazāka loma atsevišķu valdes locekļu subjektīvajiem priekšstatiem," atzina Pauliņš.
Ziņots, ka NEPLP pirmdien pavēstīja, ka konkursā uz Latvijas Radio valdi tās līdzšinējais, vienīgais loceklis Jānis Siksnis, ir zaudējis. Turpmāk valdē, kas tagad būs triju cilvēku sastāvā, kā priekšsēdētājs strādās sociologs, pētījumu aģentūras „Factum” vadītājs un Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Aldis Pauliņš, savukārt kā valdes locekļi strādās bijusī ziņu aģentūras „BNS Latvija” valdes priekšsēdētāja Sigita Kirilka un Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs.
