NEPLP izsaka neuzticību Latvijas Radio valdes loceklei Roķei

 

NEPLP loceklis Patriks Grīva žurnālistiem sacīja, ka jauna radio vadība būs zināma jau pirmdien, 2. oktobrī.

Iepriekš padome izteica neuzticību Radio valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un valdes loceklim Uldim Lavrinovičam. Šobrīd turpinās konkurss uz viņu vietām. Kopumā palikuši pieci pretendenti, no kuriem padome pirmdien izraudzīsies divus, stāsta Grīva. „Diemžēl likums mums liedz publiskot šo kandidātu vārdus arī konkursa fināla posmā. Taču varu teikt, ka visiem izvirzītajiem kandidātiem ir atbilstošas prasmes un pieredzes kā vadības, tā finanšu jomā. Manuprāt, būtisks ir arī fakts, ka visiem kandidātiem ir arī pieredze mediju vadībā," saka Grīva.

Tuvāko nedēļu laikā padome plāno izsludināt konkursu uz vēl vienu valdes locekļa vietu.

Padome arī plāno izsludināt konkursu uz trešā valdes locekļa amatu satura jautājumos.

Pārmet satura tirgošanu

NEPLP locekļi norādīja, ka, pārbaudot Latvijs Radio valdes parakstītos līgumus, ir atklāta satura tirgošana un nevienlīdzīga atalgojuma sistēma radio. NEPLP loceklis Ivars Āboliņš paskaidroja, ka katra pārbaude novedusi “pie jauniem satraucošiem un šokējošiem atklājumiem”.

 

Āboliņš akcentēja, ka Roķe visus septiņus mēnešus, kopš bijusi vienīgā valdes locekle, ir imitējusi darbu un neko nav darījusi, lai izjauktu nevienlīdzīgo atalgojuma sistēmu.

“Mēs esam vienbalsīgi pieņēmuši lēmumu izteikt neuzticību Sigitai Roķei. No šodienas viņa vairs nav LR valdes locekle,” sacīja  Āboliņš.

Attiecībā uz, iespējams, pārdotu saturu, Āboliņš minēja vairākus piemērus. “Pirmais līgums – Sigitas Roķes parakstīts – noslēgts 2016. gadā 30. maijā – raidījuma “Kā labāk dzīvot?” partnerim ir bijusi līgumā paredzēta iespēja noteikt, par ko būs šis raidījums, precīzi par ko tas tiks veidots. Raidījums “Greizie rati” – atkal sadarbības partneris ir varējis nopirkt saturu, par ko žurnālisti veidos šo jautājumus. Un kas pats sāpīgākais – es tagad citēšu – reģionālo ziņu sleja programmā LR 1 izskan laika posmā no 16.40 – 16.45 un tajā tiek raidīti reģionālo korespondentu sagatavoti sižeti. Par partnera izvēlētu saturu,” pārmetumus uzskaita Āboliņš.

„No Sigitas Roķes ir bijuši solījumi un kosmētiskas darbības imitācija visus šos septiņus mēnešus, ko viņa ir amatā viena pati," kritiku turpināja Āboliņš. "Nav bijuši ne reāli risinājumi netaisnīgās atalgojuma sistēmas problēmas risināšanā, lai visi Latvijas Radio darbinieki saņemtu taisnīgu atalgojumu un šī piemaksu sistēma tiktu sakārtota, lai nebūtu vairs tādas situācijas, ka cilvēki saņem par papilddarbu regulāras piemaksas pusotra gada garumā, kuras pārsniedz viņu algu atsevišķos gadījumos pat divas reizes," pauda Āboliņš.

Padome norāda, ka līgumi slēgti arī par Pieci.lv, kas oficiāli nedrīkst piedalīties reklāmas tirgū.

NEPLP locekļi gan norādīja, ka nesauks sadarbības partnerus, jo to liedz likums.

Āboliņš pastāstīja, ka, ņemot vērā satura tirgošanu Latvijas Radio un citas lietas, kas radio nav sakārtotas, padome vienbalsīgi nolēma izteikt Roķei neuzticību.

Āboliņš uzsvēra, ka par šiem līgumiem nevarēja nezināt arī Latvijas Radio 2 kanāla direktors Armins Ronis, Latvijas Radio 1 vadītāja Inese Matjušonoka, Radio 5 faktiskā vadītāja Anna Platpīre, radio Juridiskā dienesta vadītāja Sandra Ķirse un Mārketinga un pārdošanas daļas vadītājs Andris Morkāns.

Āboliņš piebilda, ka “tirgot saturu šajos ģeopolitiskajos apstākļos nav pieņemami”.

Ja arī vidējā līmeņa vadītāji par satura pārdošanas līgumiem nezināja, “tā bija viņu atbildība zināt”, sacīja Āboliņš. Viņš gan sarunā ar Latvijas Radio raidījumu "Pēcpusdiena" atzina, ka nevar zināt, vai žurnālisti savu darbu ir darījuši nekorekti.

NEPLP vadītāja Dace Ķezbere sacīja, ka padomei nav tiesību iejaukties Latvijas Radio darbībā, tā ir valdes atbildība, un jaunā valde ar to strādās.   

Savukārt Āboliņš atgādināja, ka darbu joprojām nav uzsākusi 200 000 eiro izmaksājusī  Multimediju studija, un visu atbildību par to nevar novelt uz bijušo valdes locekli tehniskajos jautājumos Uldi Lavrinoviču.

Visbeidzot, attiecībā uz nevienlīdzīgu atalgojuma sistēmu Āboliņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja, ka radio ir aptuveni 20 cilvēku grupa, kas aptuveni pusotru gadu ir saņēmusi piemaksas algas apmērā.

Tikmēr Radio arodbiedrība uzskata – padome nav iedziļinājusies jautājumos, par kuriem tagad izsaka pārmetumus.

"Mēs nevaram izvērtēt katra cilvēka piemaksas, cik tās ir pamatotas, bet viņi to var. Un ir tā, ka viņi neskatījās šos dokumentus, kur bija rakstīts, par kādu darbu, kādu periodu," sacīja Latvijas Radio arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle.

Roķe pārmet spiedienu uz Radio

Roķe portālam lsm.lv sacīja, ka pagaidām viņa nav saņēmusi paskaidrojumus no padomes, viņai ir iesniegts NEPLP rīkojums par uzticības zaudēšanu, kas nozīmē, ka ar ceturtdienu viņa zaudē Radio valdes locekles amatu.

Roķe norādīja, ka pēdējos divus mēnešus situācija tā veidojās un spiediens uz Latvijas Radio bija izteikts.

Roķe pieļauj, ka NEPLP lēmums izteikt viņai neuzticību radies politiska spiediena rezultātā, lai ietekmētu Latvijas Radio. Ņemot vērā jau ilgstoši saspīlētās attiecības starp Latvijas Radio un padomi, neuzticības izteikšana Roķei neesot bijis pārsteigums.

“Tas, ka ir bijis spiediens jau pēdējos divus mēnešus, pilnīgi noteikti. Mēs esam tramdīti katru otro dienu ar dažāda veida prasījumiem. Mēs esam iesnieguši apmēram 10 000 dažādu dokumentu padomei, no kuriem ir izdarīti dažāda veida spriedumi un interpretācijas. Manuprāt, ar šādu rezultātu varēja rēķināties. Varam, protams, klausīties arī to, kas izskan dažādos kuluāros par dažāda veida politisko spiedienu," sacīja Roķe. 

"Acīmredzot, nespējot ietekmēt visu Latvijas Radio kolektīvu, ar mani tikt galā ir daudz vieglāk,” sacīja Roķe.

Roķe savukārt medijiem skaidroja, ka sponsorēšana ir izplatīta, bet tā nenozīmē satura pirkšanu, jo raidījumus un sižetus veidoja Radio žurnālisti, un sponsori to nekādā veidā neietekmēja. “Nekad pie viena žurnālista nevaru aiziet nedz es, nedz kāds reklāmas daļas cilvēks un pateikt - par šo mēs taisām [ziņu],” Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja Roķe. Raidījumā gan Roķe, gan Āboliņš viens otru apvainoja melos dažādos jautājumos.

"Varbūt te ir kaut kādas citas intereses un citi vēji, kas pūš no kaut kādām citām pusēm," saka Roķe. "Bet mērķis nav padomei sakārtot pēc būtības Latvijas Radio, bet mērķis ir sakārtot varbūt pavisam citā veidā un citādi, jo, kā mēs zinām, Latvijas Radio ir medijs ar ļoti stipru mugurkaulu. Mēs esam ļoti kritiski pret ļoti daudziem," norādīja Roķe sarunā ar žurnālistiem.

“Tas izskatās pēc Latvijas Radio graušanas, ceram, ka tam pievērsīsies arī sabiedrības uzmanība,” sacīja Roķe.

Jautāta, vai viņa kandidēs uz valdes locekļa amatu, Roķe sacīja, ka “pie pašreizējā padomes sastāva man tāda iespēja pat netiktu dota”.

Īsi pirms tam Roķe  publiskajā paziņojumā medijiem pauda neizpratni par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un atsevišķu tās locekļu darbībām, kuru mērķis acīmredzami ir būtiski kavēt sabiedriskā medija darbu un attīstību, kā arī diskreditēt tā darbiniekus publiskajā telpā.

“Pēdējo mēnešu laikā NEPLP ir mērķtiecīgi īstenojusi tādas aktivitātes, kas skaidri apliecina, ka to mērķis ir Latvijas Radio darbības dezorganizācija. Administrācijas "mobings" un publiskajā telpā izskanoši apvainojumi paralizē radio darbu. Aicinām atbildīgās amatpersonas pievērst šai situācijai uzmanību un reaģēt, lai novērstu katastrofu laikā, kad jēdziens viltus ziņas un informācijas karš jau ir ikdienā lietoti termini,” norādīja Roķe.

“Kas ir iemesls pastāvīgiem uzbrukumiem Latvijas Radio no padomes puses, viennozīmīgi pateikt nevar. Skaidrs ir tikai tas, ka šobrīd NEPLP rīkojas pilnīgi pretēji sabiedriskā medija attīstības un tā darbinieku interesēm, aiz cēlām frāzēm slēpjot īstos mērķus,” pauda Roķe.  

Eksperts: Notiekošais Latvijas Radio izgaismo vairākas problēmas

Latvijas Žurnālistu asociācija paudusi nožēlu par šādu padomes rīcību, norādot – konstruktīva dialoga vietā tā izmantojusi publisko telpu konflikta saasināšanai.

Mediju eksperts Rolands Tjarve Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” akcentēja, ka NEPLP un Latvijas Radio vadības strīdā izgaismojas trīs problēmas.

Pirmā ir fakts, ka sabiedriskajiem medijiem ir jānodarbojas ar sponsoru piesaisti. Tas rada aizdomas un pamatu pārmetumiem, ka radio žurnālisti ietekmējas no sponsoriem, lai gan, kā atzina pats Tjarve, viņš netic, ka radio žurnālisti to ir darījuši. Otra problēma ir radio darbinieku mazais atalgojums, visbeidzot, trešā problēma – strīds starp NEPLP un Latvijas Radio vadību. Tā kā abas puses nespēj sadarboties, tad vienai no tām neizbēgami bija jāaiziet.

 Šīs nedēļas sākumā Roķe arī pauda neizpratni par NEPLP publiskajiem pārmetumiem algu jautājumā.

Jau ziņots, ka šā gada martā NEPLP izteica neuzticību Latvijas Radio valdes loceklim Uldim Lavrinovičam un valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam. Savukārt valdes loceklei satura jautājumos Sigita Roķei tika dots divu mēnešu pārbaudes laiks, lai pierādītu sevi. Maijā NEPLP nolēma ļaut Roķei turpināt darbu kā vienīgajai radio valdes loceklei, bet vēlāk nolēma izsludināt konkursu uz papildu divām valdes locekļa vietām.  

Jūlijā, samilstot  nesaskaņām starp Latvijas Radio un NEPLP, Latvijas Radio kolektīvs izteica neuzticību padomes priekšsēdētājas vietniekam Ivaram Āboliņam, kas ir Latvijas Radio pārraugs.