Spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais medijs trijās platformās – televīzija, radio, internets. Tāds ir sabiedriskā medija koncepcijas mērķis. Par to runā jau ilgi, un šonedēļ otrdien koncepciju bija plānots apstiprināt valdībā. Pēc atsevišķu politisko partiju lūguma, koncepcijas apspriešanu uz nedēļu pārcēla. Piektdien Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji, tiekoties ar žurnālistiem, vēlreiz apliecināja – izraudzītais sabiedriskā medija modelis ir visoptimālākais, un, lai darbs virzītos uz priekšu, otrdien valdībai koncepcija ir jāapstiprina. Padomes vadība šai laikā ir tikusies gan ar ministriem, gan Saeimas deputātiem, mēģinot kliedēt politiķu paustās bažas par koncepciju.
Ja pagājušajā nedēļā valdība gala lēmumu par sabiedriskā elektroniskā medija koncepciju atlika līdz papildu saskaņošanai, tad šonedēļ tā Ministru kabineta darba kārtībā nenonāca vispār pēc Nacionālā apvienības lūguma.
Frakcijas deputāte Ināra Mūrniece (NA), kura vada Saeimas Cilvēktiesību komisiju, izteikusies, ka jaunā sabiedriskā medija darbībā varētu tikt pārkāpti vairāki būtiski principi, piemēram, viedokļu daudzveidība. Pirmdien Nacionālās apvienības deputāti tiksies ar medijus uzraugošās padomes locekļiem, no kuriem sagaida plānu, kā šos riskus novērst.
NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants atgādināja, ka „vienotais medijs ir valsts deklarācijā iekļautais mērķis”. Dimants un padomes loceklis Gints Grūbe ar sīkiem paskaidrojumiem centās politiķus nomierināt. Arī paši padomes locekļi vairs nebija tik kareivīgi. Iepriekš Dimants bija kategoriski noskaņots, ka ar naudas piešķiršanu sabiedriskā medija apvienošanai kavēties nedrīkst. Tagad viņš izteikumos ir piesardzīgāks. Šobrīd galvenais esot pieņemt koncepciju - padome pat neiebilstu, ja ministri lemšanu atliktu vēl uz neilgu laiku.
Tomēr lēmums ir jāpieņem arī tad, ja naudas televīzijas Zaķusalas kompleksa remontam pagaidām neesot. Koncepcijā paredzēts, ka notiks ne vien mediju juridiska apvienošana, bet Latvijas Radio arī fiziski pārcelsies uz Zaķusalu.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, šonedēļ tiekoties ar Latvijas Televīzijas vadību, atklāja: nākotnē Latvijas Radio ēku Doma laukumā savā pārziņā labprāt ņemtu Kultūras ministrija. Lai gan padomes locekļi uzsver, ka par ēkas nākotni būs jāizšķiras akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi,” Dimantam ministres ideja nešķiet slikta.
Dimants tic, ka valdība koncepciju otrdien varētu apstiprināt. Pagaidām gan nav skaidrs, kāds iznākums būs sarunai ar Nacionālo apvienību. Arī Reformu partijas nostāja Dimantam neesot skaidra - atsevišķi ministri mediju apvienošanai pauduši atbalstu, taču citiem pēkšņi radušies iebildumi par izvēlēto modeli.
Lai stiprinātu sabiedriskā medija neatkarību, tiek plānots izveidot vēl vienu struktūru – sabiedriskā medija padomi, kurā būtu iekļauti pieci Saeimā apstiprināti pārstāvji. Jaunā padome pārņemtu daļu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkciju. Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015. gada sākumam.
