Tā kā parlaments gada nogalē tomēr atbalstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aicinājumu piešķirt naudu mediju uzraudzības stiprināšanai, šogad padomes Monitoringa centrā strādā četri speciālisti. Kā stāsta Monitoringa centra vadītājs Jānis Lielpēteris, nupat ar radio nozari izrunāti divi būtiski temati: “Pirmais bija par Eiropas Parlamenta deputātu ziņām vai ziņu raidījumiem – kā nu kura raidorganizācija tos traktē un definē. Tā, mūsuprāt, ir problēma, kur jautājums ir par sponsorēšanas noteikumu pārkāpumiem, jo likums nosaka, ka politisko aktualitāšu raidījumus sponsorēt nedrīkst.”
Savukārt otra lieta ir plašumā ejošās tā sauktās novadu ziņas – pašvaldību apmaksāta informācija, kas medijos tiek saukta par ziņām bez norādēm, ka par to samaksājušas domes. “Manuprāt, normatīvi ir pietiekami. Tur vairāk spēlē tas faktors, ka mediji tādu praksi ir iesākuši, un mēs šobrīd beidzot esam ar tādu kapacitāti, lai varētu ķerties tiem klāt,” saka Lielpēteris.
Mediju uzraugs norāda, ka sponsorēšanas problēma samilzusi visā nozarē, tāpēc “mums ir jāspēj noķert visi šie gadījumi”. Tuvākajā laikā arī tikšot izskatītas vairākas administratīvā pārkāpuma lietas. “Līdz ar to cenšamies panākt reāli izveidojušos situāciju, un radio un televīzijas nozarē mēs varam ko darīt, kamēr laikrakstos šo problēmu būtu grūtāk novērst,” vērtē Monitoringa centra vadītājs.
Plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis arī stāsta, ka padome apņēmusies izstrādāt vadlīnijas, lai elektroniskie mediji sponsorētas informācijas publicēšanas kārtību katrs neinterpretētu pēc savas gribas un saprašanas.
Apmaksātai informācijai, kas ēterā parādās ārpus ierastajiem īso reklāmu raidlaikiem, piemēram, pašvaldību aktualitātēm, obligāti jāpiebilst, ka tā ir ilgstoša reklāma.
Mediju uzpirkšanas jautājums, par ko vēstīja Latvijas Radio raidījums “Īstenības izteiksme”, aktualizēts arī Kultūras ministrijas darba grupā, kas līdz vasarai apņēmusies ieviest stingrāku kārtību pašvaldību oficiālo biļetenu saturam. Kā stāsta Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, vietējo varu iejaukšanās mediju jomā ir tikai viena problēma:
“Otra lieta, kas arī iezīmējusies kā mediju vidi ļoti degradējoša prakse, ir satura pirkšana par publiskajiem līdzekļiem. Šī problēma ir gan valsts līmenī – institūcijās un kapitālsabiedrībās –, gan pašvaldību līmenī,” konstatē Putnis.
Mediju politikas nodaļa šā gada laikā plāno problēmas analizēt, un tik ilgs laiks nepieciešams, jo pašlaik nemaz nav finanšu datu uzskaites par to, kādās budžeta pozīcijās nauda no valsts kapitālsabiedrībām un citām publiskajām personām tiek pārskaitīta medijiem.
Tādējādi secināms, ka atšķirībā no elektroniskajiem medijiem, kuru uzraudzību Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jau pastiprinājusi, stingra kontrole drukātajos medijos vismaz šogad vēl nav sagaidāma. Gan piebilstams, ka elektronisko mediju pašvaldību “ziņu” stingras kontroles NEPLP plāno tikai nākamajā ceturksnī, jo, kā norāda uzraugā, tur darbs tiek plānots katriem trim mēnešiem.
