Materiāli ceļubūvē tiekot izmantoti atbilstoši un arī jaunākās tendences esot ņemtas vērā. „Ļoti daudzi ceļi ir būvēti kādu laiku atpakaļ, kad vēl netika būvēti polimēra modificētie bitumeni. Tie uzlabo kušanas temperatūru, kas nozīmē, ka karstumā asfalts nepaliek mīksts un neveidojas risas. Tiem, kas ir būvēti pēdējos gados, tādai problēmai nevajadzētu būt, tie ir tikai atsevišķi gadījumi,” skaidro Ceļu laboratorijas pētniecības daļas vadītājs Mārtiņš Jansons.
Šodien iepazīties ar laboratorijas darbu bija ieradušās arī vairākas amatpersonas, tostarp premjers. Un vaicāts, kāpēc normām atbilstošie rezultāti šķiet labāki kā ikdienā pieredzētais, viņš norādīja - acīmredzot jāpastiprina pašas normas. „Faktiski viens no jautājumiem ir tas, ka šīs pamatprasības būs jāvirza MK noteikumu līmenī, lai tās netiek diskutētas - kāda šķemba ir liekama, kāds asfalts un tamlīdzīgi,” sacīja ministru prezidents Valdis Dombrovkis ("Vienotība").
Rīgas Tehniskās universitātes būvniecības vadošais pētnieks Viktors Haritonovs gan uzsver - prasības ir pietiekoši stingras un atbilst Zviedrijas pieredzei. Drīzāk jautājums ir par būvnieku zināšanām, jo arī ar labiem materiāliem var uztaisīt sliktu ceļu. „Braucot pa ielu, jebkurš autovadītājs var pamanīt plaisas, šuvju vietas, te varam varbūt vairāk vainot būvniekus, kas neievēro būvniecības tehnoloģijas. Savukārt citus bojājumus veido ieklāšana, kad vaina ir apakšējā slāņa nestspējā, kas ir nepietiekoši izvērtēta,” norāda Haritonovs.
Pēc pētnieka domām situāciju uzlabotu sadarbības stiprināšana starp valsti, būvniekiem un zinātniekiem, jo arī Tehniskajā Universitātē notiekot daudzi pētījumi, kā panākt labākus rezultātus. Ceļu laboratorijā savukārt uzsver - svarīgs ir arī finansējuma jautājums, jo - reiz uzbūvēti, ceļi arī jāuztur.
Satiksmes ministrija nākotnē apņēmusies to arī nodrošināt un stāsta par Ministru kabinetā apstiprināto koncepciju, kur tas paredzēts. Taču par izmaksām un finansējuma avotiem atbilde ir izvairīga. „Par naudu mēs diskutēsim kopumā ar citām prioritātēm. Bet mēs skatāmies ne tikai valsts budžetu, bet arī ES fondus, publiskās privātās partnerības projektus, arī aizņēmumus,” atzīmē satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Plānots gan pastiprināt arī uzņēmēju kvalitāti par to ceļu būvniecību, kam nauda atradusies. Piemēram, reiz konstatētu kvalitātes problēmu gadījumā būvniekiem varētu tikt liegta turpmāka dalība publiskajos iepirkumos.
