Nepietiktu pat ar 200 eiro – garantētā minimālā ienākuma palielinājums nerisinās nabadzību

Pateicoties Satversmes tiesas lēmumam, garantētais minimālā ienākuma līmenis no 64 eiro palielināts līdz 109 eiro. Tomēr ar to netiks atrisināta nabadzības problēma, atzīst gan pabalsta saņēmēja, gan daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs.

ĪSUMĀ:

  • Satversmes tiesa lēma, ka 64 eiro  garantētais minimālā ienākuma līmenis nav pietiekams.
  • Pabalsts tagad palielināts līdz 109 eiro.
  • Pabalsta saņēmēja, kurai jāmaksā arī par zālēm, uzsver – pat ar 200 eiro nepietiktu.
  • Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs arī netic, ka pabalsta palielinājums situāciju atrisinās.

Garantētais minimālais ienākums 109 eiro apmērā nerisinās nabadzību LatvijāLinda Zalāne

“Man grūti gājis. Es nemaz nevaru visu tā uzreiz izstāstīt,” savu stāstu iesāk Ina.

Vārds un balss pēc intervējamās lūguma ir mainīts. Viņa strādā sezonas darbu un ir noslogota vien vasarās. Pašai veselības problēmas. Viņa kopj arī sasirgušo brāli un 89 gadus veco mammu. Ina garantēto minimālo ienākumu pabalstu 64 eiro apmērā saņēma pavasarī. Trīs mēnešus.

“Vasarā man pazvanīja atkal, kur jau es otro gadu strādāju, un tad es nepieprasīju vairs. Tagad atkal izbeidzās sezonas darbs, un es atkal paprasīju. Garantēto iztikas minimumu pārskaita pa pusēm. Un kā jūs domājat, ko es par 32 eiro varu nopirkt? Vakar man pārskaitīja 32 eiro, aizgāju uz veikalu. Regulāri pēc ārsta norādījuma jādzer zāles. Ceļš arī maksā līdz Tukumam vai Kandavai. Tā kā es par šo summu vispār neko nevaru nopirkt,” stāsta Ina.

Viņa norāda, ka pabalstu varēs saņemt līdz decembrim, jo pašvaldības sociālais dienests šo pabalstu piešķir uz trīs mēnešiem. Pabalsta saņēmējam arī jādod sava artava – jāstrādā pašvaldības labā.

“Man jāslēdz ar viņiem vienošanās un jāiet uz Vāni trīs stundas strādāt. Bet man te neiet ne autobusi, un ne es ar autobusu varu braukt un tērēt naudu. Līdz Vānei ir trīsarpus kilometri. Viņi (sociālie darbinieki) negribēja man dot garantēto iztikas minimumu. Bet es jautāju: “No kā lai es dzīvoju?” Tad es teicu, ka rakstīšu tiesībsargam. Viņi teica, lai es neuztraucoties un mēģināšot nokārtot. Tad mēs vienojāmies, ka es esmu mammas aprūpētāja, jo viņai aprūpētājs nav. Viņa var nokrist jebkurā mirklī,” stāsta Ina.

Vai, viņasprāt, garantētā ienākuma minimuma sliekšņa paaugstināšana līdz 109 eiro situāciju būtiski uzlabos?

“109 eiro, protams, ka būs labāk, un man arī jāēd esot labāk, bet kā ir, tā ir. Tagad mani mamma pabaro, jo man par šo pabalstu tiešām neiznāk. Vēl zāles.

Nu, nav pietiekams pabalsta apmērs. Pat ar 200 eiro nebūtu pietiekami,” uzsver sieviete.

Ina stāsta, ka cenšas atrast darbu, jo šādi ilgi nevarēs izdzīvot, bet lauku apkārtnē, kur viņa dzīvo, lielas darba iespējas nav. Turklāt mājās nevar vienus atstāt mammu un brāli, jo par viņiem jārūpējas.

Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs Leonīds Mucenieks uzsver, ka garantētā ienākuma minimuma sliekšņa paaugstināšana daļai iedzīvotāju nedaudz palīdzēs, bet kopumā valstī nabadzības problēma netiks atrisināta.

“Skaidrs, ka ģimenei pašai ir jācenšas rūpēties par savu izdzīvošanu, labklājību. Vienīgi tiem, kas nevar parūpēties par sevi, uz tiem šī palīdzība īpaši attieksies,” viņš norāda.

Tas nav mīts, ka daudzbērnu ģimeņu grupa ir tuvu nabadzības vai izdzīvošanas robežai.

“Jo apgādājamo skaits tomēr ir ļoti liels, un tās algas, kuras saņem divi vecāki, viņi nevar visas šīs vajadzības nosegt. Un principā ģimenēm visu laiku vajag taupīt uz kaut kā rēķina – vai tā ir izglītība, miteklis, vai varbūt tā ir pārtika vai interešu izglītība, par kuru jāmaksā,” skaidro Mucenieks.

Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Skrodele-Dubrovska stāsta, ka 2019. gadā trūcīgās personas statuss bija noteikts vairāk nekā 40 tūkstošiem cilvēku jeb 2,2% no Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt garantēto minimālo ienākuma pabalstu pērn saņēma vairāk nekā 17 tūkstoši personu – 0,9% no Latvijas iedzīvotājiem. Vidēji cilvēki šo pabalstu saņem pusgadu. Kopumā pēdējos trīs gados trūcīgo personu skaits sarūk.

“Mēs prognozējam, ka 2021. gadā garantētā minimālā ienākuma pabalstu saņēmēju skaits varētu pieaugt līdz 26 tūkstošiem personu. Savukārt 2022. gadā pieaugtu līdz apmēram 25 tūkstošiem,” saka ministrijas pārstāve.

Lai nosegtu garantētā ienākuma minimuma kāpumu no 64 uz 109 eiro, nākamā gada budžetā papildus paredzēti 8,4 miljoni eiro.

KONTEKSTS:

Līdz ar Satversmes tiesas atzinumu, ka pašreizējais valstī noteiktais garantētā minimālā ienākuma līmenis, kas ir 64 eiro mēnesī, neatbilst Satversmei, rasts risinājums nākamā gada budžetā šo slieksni paaugstināt. Saeima lēma, ka nākamā gada garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 109 eiro, katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro mēnesī.

Savukārt trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā plānots 272 eiro apmērā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 190 eiro mēnesī. Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt