LSM lasītāja un skatītāja uzskata, ka vecāki, kuriem pienākas nodokļu atvieglojumi par apgādājamo, velti tērē laiku, lai pierādītu valsts nodokļu iekasētājiem faktu, ka viņu bērns turpina izglītību, jo par visām mācību iestādēm, kurās mācās jaunieši līdz 24 gadu vecumam, lieliski ir informēta Izglītības ministrija.
Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne – Jaunbērziņa skaidroja, ka bērni ir apgādībā līdz 18 gadu vecumam. "Tajā brīdī tā apgādība beidzās. Tas nozīmē to, ka nodokļu atvieglojumus vairāk saņemt nevar. Bet, ja bērns turpina mācīties pēc 18 gadu vecuma un turpina to darīt līdz 24 gadiem, viņš joprojām var būt vecāka apgādībā. Protams, vienīgais nosacījums ir tāds, ja viņš pats nav sācis strādāt un sevi apgādāt. Bet, ja tas tā nav noticis, tad joprojām šī apgādība saglabājas," skaidroja VID pārstāve.
Latvijā profesionālās izglītības iespējas piedāvā 45 mācību iestādes, 11 koledžas un divas vispārizglītojošās vidusskolas.
Pagājušajā mācību gadā profesionālo izglītību apguva 26,8 tūkstoši audzēkņu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn jaunuzņemto audzēkņu skaits samazinājies par 4,6%. Tie bijuši nedaudz vairāk par 11 000 jauniešu.
Populārākās izvēles pirmā kursa audzēkņiem bijušas inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī ar pakalpojumiem saistītā apmācības joma. Vairāk nekā 11% mācīties gribētāju bijuši vecāki par 30 gadiem.
Par katru audzēkni mācību iestādes informē Izglītības un zinātnes ministriju. Tā, savukārt pārējās ieinteresētās institūcijas, arī Valsts ieņēmumu dienestu. Tad kāda iemesla dēļ LSM skatītājai pašai bija jāiesniedz izziņa Valsts ieņēmumu dienestā?
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa skaidroja, ka "tā īsā atbilde būtu tāda, ka nevienā gadījumā nebūtu jāiesniedz šāda izziņa. Izglītības ministrija uztur valsts izglītības informācijas sistēmu. Izglītības iestāžu pienākums ir - vispārējo, profesionālo un arī vispārējo izglītības iestāžu pienākums ir šajā izglītības sistēmā ievadīt savlaicīgi korektus datus par katru uzņemto bērnu vai jaunieti. Tas noteikums ir tāds, ka šo informāciju skolai ievada desmit darba dienu laikā, kad ir pieņemts rīkojums par bērna vai jaunieša uzņemšanu. Tātad, ja ir bijusi šāda situācija, varētu būt, ka sistēmā vēl nav bijuši ievadīti dati."
VID pārstāve skaidroja, ka parasti šāda informācija ir, bet, ja ir kaut kāda kļūda, grūti izskaidrot, kas ir noticis, tādā gadījumā vecākam vienkārši šī izziņa VID ir jānogādā par to, ka bērns mācās.
"Nav obligāti nākt un VID, tikpat veiksmīgi šo izziņu var pievienot EDS, atsūtot elektroniski. Vecāku tiesības tas nekādā veidā neietekmē. Vecāks šo apgādības periodu var saņemt arī ar atpakaļejošu datumu. Līdz ar to, tur nekāda problēma nerodas," skaidroja Augstkalne – Jaunbērziņa.
Tomēr, ja cilvēkam ir radies šāds neērts jautājums, sistēmā ir kādas nepilnības. Vai noslinkojusi mācību iestāde – laikus neiesniedzot datus par audzēkni, vai kļūme komunikācijā? Pati vēstules autore no plašākiem skaidrojumiem atteicās, tāpēc nevar izanalizēt radušos situāciju detalizētāk.
"Tā pareizā rīcība, ja vecākam kaut kas tiek pieprasīts, viņš vēršas VID, un VID savukārt vēršas Izglītības ministrijā. Tad mēs skaidrojam, kāpēc tur ir kaut kāda neatbilstība. Patiesībā ir tā, ka nevienā gadījumā nebūtu jāprasa, jo ministrija ir noslēgusi starpresoru vienošanos gan ar pašvaldībām, gan ar citām iestādēm, tai skaitā VID, par konkrētu datu sniegšanu tiešsaistes režīmā. Tā kā viss ir sakārtots un nevajadzētu būt tādiem gadījumiem," uzsvēra IZM pārstāve.
LSM.LV telefoniski sazinājās ar vairākiem profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītājiem Rīgā, viņi apgalvoja, ka šādas situācijas, kad vecākiem pašiem jāiesniedz izziņa Valsts ieņēmumu dienestā, viņu vadītajās mācību iestādēs nav bijušas.
