Noslīdējumi Bauskas pilskalna ziemeļu pusē bijuši jau pirms pāris gadsimtiem, bet mūsdienās, kad upe mainījusi savu gultni un mainās arī klimats, bažas par pils drošību aizvien augušas.
"Šeit ir veikti ģeotehniskei pētījumi un konstatēs, ka pils faktiski stāv uz morēnas kalna, kas ir stingrs māla kalns, faktiski klints stiprībā, bet tajā kalnā vietām ir tādas smilšu sēres, pa kurām lielu nokrišņu gadījumā ūdens no visas apkārtējās teritorijas filtrējās uz to nogāzi, un noslīdējumi rodas tieši tajās vietās," skaidro Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis.
2019. gada rudenī, piesaistot Eropas Savienības finansējumu, tika uzsākti pils ziemeļu nogāzes stiprināšanas darbi 150 metru garumā. Projektā paredzēts, ka darbi bija jābeidz jau pagājuša gada septembrī, tomēr tas nav izdarīts. Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis stāsta, ka lielākā daļa nogāzes jau esot bijusi nostiprināta pagājušajā gadā, tomēr pabeigt to neesot izdevies.
"Pagājušā gada vasarā bija atlicis pats gals šiem nostiprinājumiem, bet tika atrakta klints, uz kuras balstās nostiprinājumi, un atklājās, ka šajā klintī ir 7–10 metrus gara, 10–15 cm liela plaisa, un līdz ar to nācās darbus apturēt," norāda Māris Skanis.
Lai darbus turpinātu, nācies veikt izmaiņas projektā, kas paredz klintī ierakties dziļāk, tomēr kopš pagājušā rudens būvniecības darbi tā pa īstam nemaz neesot atsākušies. Un arī šodien nogāzes malā stāv tikai vientuļš ekskavators. SIA "Vidzemes būvnieks" projektu vadītājs Jānis Purakalns skaidro, ka šajā projektā ir sarežģīta piekļūšana remontējamajai vietai, bet visvairāk traucējot spēcīgas lietavas, kas paaugstina ūdens līmeni upē.
"Mums tur ir stipri ierobežotas darbības iespējas, jo ir zivju nārsti, un otrs, ka mums ir materiālu piegāde pa Mēmeles upi. Līdz ar to mums līgumā ir paredzēti tehnoloģiskie pārtraukumi, kurus mums diemžēl nākas izmantot. Pagājušajā nedēļā ūdens līmenis jau bija pieņemams, bet šonedēļ tas atkal ir pacēlies. Tehnika tur pašlaik iekšā ir, bet materiālus pievest mēs nevaram," stāsta Purakalns.
Būvniecības uzņēmuma projektu vadītājs skaidro, ka darbu pabeigšanai esot vajadzīgas tikai divas nedēļas. Pils muzeja direktors gan saka, ka it kā nokavētie astoņi mēneši neietekmēšot projekta īstenošanu un tam piesaistītā finansējuma apmēru.
"Ir iesniegti iesniegumi, kas ir pamatoti ar neparedzētu situāciju. Naudas ziņā tas neko neietekmēs, un budžetā mēs iekļaujamies. Pārmaiņas radīja tā atklātā plaisa, kad vajadzēja papildu zemes darbus veikt un augstāk pacelt gabiona sienu, kas radīja apmēram 26 000 eiro palielinājumu, bet mums budžetā jau bija iekļauta rezerve, pieļaujot, ka šeit situāciju nevarēs paredzēt," skaidro Māris Skanis.
Summa pēc līguma grozījumiem noteikta 402 000 eiro bez PVN, bet būvdarbu pabeigšanas termiņš pagarināts līdz šā gada augusta beigām. Vai nogāzes pēdējā posma stiprināšanu izdosies paveikt jau šomēnes, tas esot atkarīgs no laika apstākļiem.
Sižets veidots pēc Latvijas Radio pasūtījuma.