Panorāma

Draud izgāzties izglītības reformas

Panorāma

VDK izpētes komisija iesniedz galaziņojumu

Matemātikas eksāmens – vai tiešām neparasti grūts?

Neparasti grūts vai radošu pieeju prasošs - lauž šķēpus par matemātikas eksāmenu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kopš 12.klases matemātikas eksāmena pagājušonedēļ arvien nerimstas diskusijas par tā saturu. Daudzi topošie absolventi pauž sašutumu par to, cik grūti viņiem gājis.

“Rakstot eksāmenu, man likās, ka mani cenšas iegāzt,”

tādas sajūtas gandrīz nedēļu pēc 12.klases matemātikas eksāmena nav pametušas Rīgas Juglas vidusskolas skolnieku Tomasu Zuti. Puisis stāsta, ka matemātika viņu interesē, un vidēji viņš pelna vērtējumu “astoņi”. Tomēr eksāmena uzdevumi viņu negaidīti pārsteiguši. Tie likušies ārkārtīgi grūti, un par to sūdzas ne viņš vien.

“Man personīgi gāja ļoti smagi. Es arī konsultējos ar saviem klasesbiedriem pēc eksāmena, un viņi arī teica – eksāmens bija tiešām grūts,” norādīja Rīgas Teikas vidusskolas 12. klases skolnieks Kristers Čerņevskis.

“2016. gads [tā gada eksāmens] bija ļoti vienkāršs, salīdzinot ar 2017. gadu. Tagad ar 2016. gadu vispār nevar salīdzināt.

Es esmu pildījusi, man liekas, ka jau no 2009. gada eksāmenus, tāpēc varu teikt, ka pagājušie gadi bija vienkāršāki,”

saka Rīgas Juglas vidusskolas 12. klases skolniece Māra Neļķe.

Jau nedēļu virmo diskusijas, vai gadījumā eksāmens šogad nav sastādīts, īsti neņemot vērā Latvijas skolēnu zināšanas un priekšmeta mācību saturu. Tādas pārdomas redzētais izraisījis arī eksāmena novērotājai Rīgas vakara ģimnāzijā Zandai Bērziņai-Radziņai. Topošo absolventu reakcijas viņai likušās zīmīgas.Pirmo daļu skolēni veica ļoti raiti. Pat daudzi, tā skatījos, ar lielu prieku. Bija tā testa daļa, daudzi nodeva pat daudz ātrāk nekā vispār bija paredzēts. Tad viņiem izdalīja to otro un trešo daļu. Tad iestājās tāds apmirums, es varētu teikt,” saka Bērziņa-Radziņa.

Šādu viedokli gan nedala matemātikas skolotājas, ko aptaujāja Latvijas Televīzija.

Vairāku skolotāju viedokli atbalso Aizkraukles novada vidusskolas pasniedzējas Guntas Ozoliņas vērtējums. Viņa pauž, ka eksāmena uzdevumi otrajā un trešajā daļā prasa radošāku pieeju un piepūli.

Iepriekš negaidītas problēmas un pārdzīvojumus tas var radīt bērniem, kuru prasmes ir vidējā līmenī un kuri, piemēram, visbiežāk kontroldarbos pelna vērtējumu “seši”.

“Katrā no uzdevumiem bija vairāk jāsaskata nekā tajos pamatuzdevumos, bet apgalvot, ka pēkšņi šajā gadā uzdevumi dikti, dikti atšķiras no iepriekšējiem gadiem – tā tomēr nevar teikt,” pauž Aizkraukles novada vidusskolas matemātikas skolotāja Gunta Ozoliņa.

Valsts izglītības satura centrs skaidro – kā vienmēr, eksāmenam ir trīs daļas, kas sarežģītības ziņā ir līdzvērtīgas ik gadu.

Dažādās grūtības pakāpes ļauj noteikt zināšanu līmeni, un pamatzināšanas pārbauda tikai pirmajā testa daļā. “Bet ir cita lieta – skolēnu vispārējās domāšanas prasmes, problēmu risināšanas ieradumi un prasmes, kas ir nepieciešamas, lai šādus nestandarta uzdevumus risinātu. No šī viedokļa eksāmeni ir grūti, dažiem skolēniem pat ļoti grūti,” norādīja centra matemātikas speciālists Jānis Vilciņš.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolniece Kristiāna Šulca uzskata, ka veiksmīgi tikusi galā pat ar nestandarta situāciju risinājumiem eksāmena sarežģītākajā, trešajā daļā. “Bija uzdevumi, kur vajadzēja padomāt un veltīt vairāk laika, bet es neteiktu, ka viņš bija tik ļoti neiespējams, ka tur tiešām vajadzētu visiem sūdzēties,” saka Šulca.

Šo skolēnu dažādās pieredzes, pildot eksāmenu, atspoguļojas arī vidējos vērtējumos, kas dažādās skolās ik gadu ļoti atšķiras. Piemēram, pērn valsts vidējais rezultāts bija 35%, bet ir atsevišķas skolas, kuru vidējais vērtējums ir ar pamatīgu atrāvienu labāks kā, piemēram, 1.ģimnāzijā. Tur atlasīti skolēni, kas specializēti apgūst matemātiku. Vidēji eksāmenā nopelnīti 90%. Ozoliņa, kas ir arī matemātikas skolotāju apvienības biedre, uzsver – zemie valsts vidējie rezultāti ik gadu norāda, ka varbūt vērts apdomāt eksāmenu diferencēšanu.Vai tiešām, piemēram, proftehniskās skolas audzēknim ir jākārto tāds pats eksāmens kā ģimnāzijas absolventam?” retoriski vaicā Ozoliņa.

Tam piekrīt izglītības satura centrs. Ja eksāmens ir standartizēts, var gadīties, ka tas īsti neizaicina izcilākos skolēnus, taču citiem, kas nākotni nesaistīs ar matemātiku, sagādā lielus pārdzīvojumus. Vilciņš skaidro, ka to risināt palīdzētu izglītības satura reforma. Tā paredz arī to, ka eksāmenam būtu vismaz divas grūtības pakāpes. Grūtāko pildītu tie, kuri izvēlējušies ar matemātiku vai dabaszinātnēm saistītu mācību specializāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti