Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Nepamatoti ieguldīto naudu rezidentu apmācībai nesteidz atgūt

Nepamatoti ieguldīto naudu rezidentu apmācībai nesteidz atgūt

Ik gadu medicīnas studenti pauž satraukumu par nepietiekamo vietu skaitu rezidentūrā. Valsts apmaksāto rezidentūras vietu ir teju par trešdaļu mazāk nekā pretendentu. Un viens no iemesliem, ko min Veselības ministrija, ir nepietiekams finansējums. Taču izrādās, ka ministrija arī necenšas to pilnā mērā iegūt, lai gan savu maku varētu papildināt par ievērojamu summu. 

Jau vairākus gadus pēc kārtas 200 medicīnas studiju absolventu tiek uzņemti valsts apmaksātā rezidentūrā. Tomēr studiju beidzēju ir vairāk – ap 300. Turklāt uz rezidentūras vietām katru gadu konkurē arī tie, kuri iepriekšējos gados nav spējuši tajā iekļūt. Līdz ar to pieprasījums ir liels.

Tomēr palielināt finansējumu, lai vietu būtu vairāk, ministrija nevarot atļauties. Taču Valsts kontrole savā revīzijā par ministrijas finansēm atklājusi, ka ir naudas avots, kuru ministrija nemaz neizmanto. No cilvēkiem, kas rezidentūrā studējuši, bet profesijā nestrādā, valsts ir tiesīga atprasīt ieguldīto naudu, un to varētu ieguldīt rezidentu apmācībā tiem, kas tiešām to vēlas un saistības pilda. Taču tas netiek darīts.

"Veselības ministrija vispār nav apzinājusi to personu loku, kuras nestrādā profesijā. Mēs noskaidrojām, ka kopumā tās varētu būt 124 personas, kas nestrādā profesijā, un kopumā šie atgūstamie līdzekļi varētu būt gandrīz viens miljons eiro par šo periodu (..).

Mēs šeit redzam vietu, kur līdzekļus varētu iegūt, bet tas netiek darīts," sacīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.

Skaidrojot šo bezdarbību, Veselības ministrijā savukārt atsaucas uz krīzes gados samazināto finansējumu.

"2009 gadā, kad valstī bija ekonomiskā krīze un būtiski bija samazināta valsts administrācijas funkcija un vairs nebija arī finansēta... Nebija sekots līdzi rezidentu nodarbinātībai, līgumsaistību izpildei. Mēs to apzināmies," atzina Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Turklāt ilgu laiku bijusi neziņa tiesvedību dēļ. Proti vairāki rezidenti, kas rezidentūru pabeiguši vai pēc tās nav strādājuši noteikto laiku Latvijas medicīnas iestādēs, prasību atmaksāt naudu apstrīdēja tiesā. Un tikai pērnā gada nogalē tiesvedība noslēgusies ar Augstākās tiesas lēmumu, ka valsts drīkst atprasīt ieguldīto naudu. Līdz ar to beidzies nenoteiktības periods, kurā ar aktīvu rīcību ministrija esot iepauzējusi. Bet tagad darbs atkal aktivizēts.

"Mūsu skatījumā, šie līdzekļi nav zaudēti. Viņi vēl nav atgūti, bet Veselības ministrija strādā pie tā, lai šos līdzekļus atgūtu," noteica Šneiders.

Ministrijā gan nevar pateikt, cik ilgā laikā tas izdosies. Summas, kas jāatmaksā, ja rezidents savas saistības nepilda, ir gana lielas. Viens rezidenta apmācības gadā valstij  izmaksā gandrīz 16 000 eiro, un trīs rezidentūras gados kopumā – vairāk nekā 47 000 eiro.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti