4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Ceturtā studija

Četri tiesneši divās tiesu instancēs nepievērš uzmanību faktiem spriedumā!

Nenotikušā ātruma pārkāpuma lieta: tiesnese spriedumā «pārrakstās», apelācijas instancē to nepamana

Lai gan policija un tiesa nav piekritušas Meijeru ģimenes iebildumiem un spēkā atstāts 160 eiro sods par nenotikušo braukšanas ātruma pārkāpumu, pēc LTV raidījuma “4. studija” sižeta par šo gadījumu policijas vadība vēlreiz izskatīja notikumu un secināja, ka policisti kļūdījušies un nu sods ir anulēts. Taču kļūdījās arī rajona tiesa un apelācijas instances tiesneši. Rajona tiesas tiesnese uzskata, ka pārrakstīšanas kļūda nemaina sprieduma būtību, bet Tiesībsarga birojā tikmēr ir neizpratnē, kā tas ir iespējams 21. gadsimtā Latvijā.

Vairāk nekā pirms gada Kangaru kalnos notika pasākums, uz kur ar savu auto devās seniors Uldis Prizevs. Senioru apturēja ceļu policisti un sodīja par ātruma pārsniegšanu ar 160 eiro lielu naudas sodu.

Prizeva kunga znots Jānis Meijers pārbaudīja notikuma vietu un secināja, ka Uldis Prizevs apturēts pirms ātruma ierobežojuma pagaidu zīmes, tātad viņš neko nebija pārkāpis. Meijers  Valsts policiju iesūdzēja tiesā, bet Rīgas rajona tiesa, kā arī apelācijas instance sprieda, ka taisnība ir policijas pusē.

Pēc Meijeru stāsta “4. studijā” atsaucās aculiecinieks, arī viņš bija apturēts tajā pašā vietā un laikā par ātruma pārsniegšanu, tikai viņam protokolu anulēja. Pēc šīm ziņām Valsts policija izpētīja lietas apstākļus, atzina savu kļūdu un nolēma sodu atcelt.

Policija arī aicināja apgabaltiesu izbeigt šo lietvedību. Patlaban apgabaltiesā turpinās Meijera lietas izskatīšana, spriedums gaidāms 5. jūnijā.

Tikmēr, pētot Rīgas rajona tiesas spriedumu, kā arī apelācijas instances atteikumu lietas tālākai izskatīšanai, Meijers atklājis būtisku kļūdu dokumentos.

Protokolā, kuru sastādīja dienā, kad Uldi Prizevu apturēja, bija norādīts fiksētais ātrums 77 kilometri stundā, kur - pēc policistu uzskatiem - atļautais ātrums bija 30 kilometri stundā.

“Bet lēmumā, apelācijas tiesas lēmumā parādās jau kaut kādi 116 kilometri stundā, kur atļautais ātrums ir 70 kilometri stundā. Sajūta tāda, ka viņi izskata pavisam citu lietu, vai viņi pilnīgi nav iedziļinājušies tajā lietā,” neizpratni pauda Meijers.

Izpētot materiālus, Meijers secinājis, ka kļūda radusies jau pirmajā instancē - Rīgas rajona tiesā, spriedumā, kuru parakstījusi tiesnese Maija Dreimane.

Tiesnese raidījumam skaidroja, ka “tā ir tikai kļūda kilometros, tā ir vienkārša, elementāra pārrakstīšanās kļūda. Un tā nevar spriedumu nekā ietekmēt. Tur nevar teikt, ka pats spriedums ir nepareizs”.

Viņa skaidroja, ka “gadās tā, ka tu vairāk koncentrējies uz to motīvu daļu un esi uzrakstījis, un it kā pārmet aci, un liekas, viss ir pareizi un tiešām, jā. Tur ir tā pārrakstīšanās kļūda”.

Tiesnese stāstīja, ka savā amatā ir 25 gadus un šī esot pirmā reize, kad policija atzinusi savu kļūdu. Viņa gan neuzskata, ka spriedumā pieļautās nepilnības būtu pārkāpums.

Arī Rīgas apgabaltiesas apelācijas instances lēmumā saistībā ar Meijeru lietu ir atstāta tieši tā pati kļūda, kādu pieļāvusi Rīgas rajona tiesa.  

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis  sacīja, ka policija lūdza lietu izbeigt, bet, kamēr lieta nav izskatīta, tikmēr tiesa vēl neko nevar komentēt.  

Savukārt Tiesībsarga birojs, uzzinot par šo lietu, bija neizpratnē.  

“Sākumā šķita - kā tā var būt. Un kolēģi ļoti rūpīgi iedziļinājās, viņi teica, tā nevar būt Latvijā 21. gadsimtā,” stāstīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

“Gan rajona, bet jo īpaši apgabaltiesai tiesnešiem ir ļoti augsti standarti, prasības uzliktas, lai vispār varētu kļūt par tiesnesi. Tāpat jāņem vērā gan starptautiskie, gan pašu tiesnešu kodeksi, ētikas kodekss, kas nozīmē, ka tiesai ir ne tikai jānodrošina taisnīgums, bet kas ir jo īpaši svarīgi – arī sabiedrībā jārada pārliecība, jāveicina pārliecība, ka taisnīgums ir nodrošināts,” norādīja Siliņa.

“Šajā gadījumā otrās instances tiesa, kas ir koleģiāla, trīs tiesnešu sastāvā, ir pieļāvusi tās pašas kļūdas, ko pirmās instances tiesa, tātad tas, protams, rada šaubas par to, cik Latvijā izveidotās tiesu sistēmas mehānisms spēj atbilstoši Satversmei, atbilstoši tiesībām uz taisnīgu tiesu nodrošināt cilvēka tiesības administratīvā procesā,” sacīja Siliņa.

Jānis Meijers savukārt sagatavojis vēstuli tieslietu ministram, lūdzot izvērtēt notikušā atbilstību Tiesnešu ētikas kodeksam. Meijeru ģimenei par notikušo ir ļoti daudz pārdomu un arī neatbildētu jautājumu.

“Ja tiesa savu darbu būtu darījusi godīgi, tad nebūtu vajadzīga ne televīzija, ne kādi liecinieki. Tur viss bija ļoti labi saprotams, ka pārkāpums nav bijis,” secināja Jānis Meijers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti