Atvērto durvju dienām personām ar invaliditāti, ko rīkoja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), šogad bija pieteikušies 69 uzņēmumi. Piedāvātas tiek ļoti dažādas profesijas, tostarp datu ievades operators, klientu apkalpošanas speciālists un pārdevējs. Aģentūras nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Vineta Leončika pastāstīja, ka katru gadu aug gan pieteikto uzņēmumu skaits, gan ieinteresēto personu ar invaliditāti skaits.
"Pašas personas ar invaliditāti ir ap 300 pieteikušās. Un šonedēļ notiek aktīvi šīs tikšanās darba vietās, kur bezdarbnieks ar invaliditāti aiziet iepazīt konkrēto darba vietu, profesijas specifiku, darba vides apstākļus. No iepriekšējiem gadiem, kad tika rīkots pasākums, tik tiešām darba devēji satika to savu darbinieku, un tur šie cilvēki strādā vēl joprojām," stāstīja Leončika.
NVA dati rāda, ka personas ar invaliditāti ir 14% no visa reģistrēto bezdarbnieku skaita valstī. Šis īpatsvars ar katru gadu aug. Pašlaik kopā tie ir vairāk nekā 7500 cilvēku. Tomēr patiesais skaits, visticamāk, ir daudz lielāks.
Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča lēš, ka ir ap 100 tūkstošiem bezdarbnieku, kuriem ir īpašas vajadzības. Tomēr ne visi ir motivēti strādāt. Anča stāstīja, ka personām ar invaliditāti, kuras ilgstoši ir bez darba, ļoti palīdz NVA mentoru programma. Šie mentori palīdz cilvēkam rast motivāciju un pārliecību par saviem spēkiem. Bet ne vienmēr personai ar invaliditāti strādāt ir izdevīgi.
"Sarežģītākā lieta ir pabalstu slazdi. Pat ja 2 eiro ir pāri robežai, kurā viņam maksā pabalstu, viņš zaudē milzu daudz atbalsta.
Viņš zaudē apkures pabalstu, viņš zaudē ārstniecības pabalstu. Jo ir jāsaprot arī, ka, jo smagāka ir invaliditāte, jo dārgāk sanāk darbs. Es pati dzīvoju Imantā, strādāju Antonijas ielā. Ja es gribētu īrēt speciālu transportu, tad man ceļš uz darbu ir 30 eiro," stāstīja Anča.
Tomēr tos, kas strādāt vēlas, biedē darba devēju attieksme. Reizēm darba devēji nevēlas nodarbināt personas ar invaliditāti tieši stereotipu dēļ. Nemotivē arī nelielais valsts atbalsts. Uzņēmējiem ir iespēja iegūt subsidēto darba vietu, kas ir valsts dotācijas algai un vides iekārtošanai. Tomēr šo dotāciju skaits ir ierobežots. Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists Jānis Pumpiņš stāstīja, ka uzņēmumi labprāt nodarbinātu personas ar invaliditāti, īpaši darbinieku trūkuma apstākļos. Tam traucē ne tikai nelielais valsts atbalsts, bet arī sarežģītā darba attiecību pārtraukšanas procedūra.
"Darba likumā ietverta norma, ka personām ar invaliditāti ir priekšrocība, izbeidzot darba tiesiskās attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Tieši šī iemesla dēļ darbinieki ar invaliditāti netiek pieņemti, jo ir vairāki gadījumi, kad darba devēji ir saskārušies ar problēmām, atbrīvojot šos cilvēkus no darba.
Visiem darbiniekiem būtu jānodrošina vienota atlaišanas kārtība, un izšķirošajiem būtu jābūt tikai objektīviem, izmērāmiem kritērijiem, kas attiecas uz darba izpildes kvalitāti," norādīja Pumpiņš.
Kopumā gan novērojams, ka darba devēji kļūst atvērtāki pret personām ar invaliditāti. Un sagaidāms, ka tas turpināsies darbinieku trūkuma dēļ.
