Viens no pirmajiem mikroblogošanas vietnē “Twitter” par savu lēmumu paziņoja Jānis Polis. Viņš ir dzimis rīdzinieks, bet pirms nepilna gada pārcēlies uz dzīvi Salaspilī. Jānim bijis svarīgi nobalsot Rīgā, taču jaunievēlētajai varai viņš vairs negrib uzticēt savu nopelnīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Ok, rīdzinieki, ar jums bija forši, bet nu gan pietiks jūs un RD finansiāli atbalstīt. #velēšanas pic.twitter.com/QSDVs64l0y
— Jānis Polis (@JanisPolis) June 4, 2017
“Līdz šim man nav bijusi pieņemama, es to sauktu par atklāto nihilismu, ko ir veikusi Rīgas domes vadība, kaut kādā mērā arī kleptokrātisma pazīmes tajā ir saskatāmas. Tā vide man nebija pieņemama, bet tas nenozīmē, kas es uz visiem laikiem esmu pateicis ardievu Rīgai,” skaidro Polis.
Par šādu pašu soli “Twitter” paziņojusi arī rakstniece Dace Rukšāne, kā arī vairākas amatpersonas un politiķi.
Politologs Ivars Ījabs iedzīvotāju prasīgumu pret politiķiem vērtē pozitīvi:
“Es domāju, ka pozitīvā lieta ir, ka cilvēki sākuši saistīt savus samaksātos nodokļus ar to pakalpojumu kvalitāti un politikas kvalitāti, ko viņi saņem pretī.
Un tā ir viena no demokrātijas pamatidejām, ka cilvēki, kas maksā nodokļus ir tiesīgi piedalīties šo nodokļu izmantojumā, apspriešanā un izvērtējumā.”
Tajā pašā laikā viņš norāda – nav pazīmju, ka šādu cilvēku Rīgā būtu daudz, jo ir nepieciešama zināma pašuzupurēšanās, lai politisku iemeslu dēļ pieciestu kādas neērtības tiem, kam Rīgā pieder, piemēram, īpašums.
To apliecina arī Pilsonības un migrācijas pārvaldes dati. Gada sākumā – pirms vēlēšanām Rīgā piedeklarējās ap 400 jaunu rīdzinieku, ko nevar nosaukt par lielu pieplūdumu. Arī pārdeklarēšanās kustību vismaz pagaidām nevar nosaukt par ļoti strauju – Rīgā deklarēto cilvēku skaits svētdien samazinājās par deviņiem cilvēkiem, pirmdien – par 15.
Iedzīvotāju ienākumu nodokļa 80% saņem pašvaldība, kurā iedzīvotājs deklarēts. 20% paliek valstij. Rīgā iedzīvotāju skaita pieaugums kļuva ievērojamāks brīdī, kad pašvaldība pacēla nekustamā īpašuma nodokli īpašumiem, kuros neviens nebija deklarēts. To novērojusi Finanšu ministrija.
Iedzīvotāju rīcība kļūst aktīvāka, kad pašvaldība pieņem lēmumus, kas vairāk ietekmē paša ģimenes budžetu. Pašvaldību vēlēšanu un arī nākamajā gadā pēc tām Finanšu ministrija nenovēro pārāk lielas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa plūsmā. “Jūs 2017.gada 1.janvārī esat deklarēts kādā konkrētā pašvaldībā, tad šis iedzīvotāju ienākuma nodoklis aiziet visu gadu no 1.janvāra līdz 31.decembrim konkrētajai pašvaldībai, pat neskatoties uz to, ka gada vidū jūs izdomājat pārdeklarēties no šīs pašvaldības uz kādu citu,” norāda ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Kā iedzīvotāju pārdeklarēšanās ietekmēs Rīgas budžetu varēs spriest tikai nākamā gada sākumā.
Vidēji viens Rīgas iedzīvotājs galvaspilsētai nodokļos gadā samaksā aptuveni pusotru tūkstoti eiro no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Ziņots, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskajiem rezultātiem Rīgā balsu vairākumu ieguvis valdošais spēks “Saskaņa”/”Gods kalpot Rīgai” - tas ieguvis 50,82% balsu, saglabājot vairākumu, tomēr iegūstot mazāk mandātu nekā tam bija.
