Pāris klikšķu, un varat skatīties, klausīties un lasīt gandrīz jebko un bez maksas – tādu daudziem patērētājiem tīkamu realitāti piedāvā Latvijas ātrais internets. Taču tas Latviju iecēlis arī vienā no augstākajām vietām Eiropā pirātiskā satura patēriņā.
Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone atgādina - nevienam nav noslēpums, ka Latvijā ir gana augsts pirātisma līmenis internetā tieši attiecībā uz autordarbiem – gan uz mūziku, gan filmām.
Bieži vien tāpēc, ka tiem vienkārši ir ļoti viegli piekļūt.
Tieši Kultūras ministrijas pārziņā ir jaunā interneta vietne www.nemdrosi.lv, kuras idejas autors ir Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs. „Mums radās doma, ka daudz labāk šo problēmu varētu risināt nevis sodošas, bet pozitīvas un informējošas iniciatīvas," saka Pētersone.
Jaunajā interneta vietnē Kultūras ministrijas autortiesību eksperti mēģinājuši apkopot saites uz visām Latvijas iedzīvotājiem pieejamajām legālā digitālā satura vietnēm gan Latvijā, gan ārvalstīs, informēja ministrijas pārstāve Linda Zommere.
"Piemēram, mūzikas jomā tās ir „Spotify”, „Deezer”, „iMusic” – lielie straumēšanas servisi," uzskaita Zommere. "No filmām, protams, ir mūsu pašu „Lattelecom”, sabiedrisko mediju portāls „replay.lv”, „tvplay.lv”, „LMT Straume”, „filmas.lv”, tāpat „Netflix” un „MUBI”, kas rāda Eiropas filmas... Protams, ja ir mazākas lapas, kas arī Latvijā darbojas, bet par ko mēs nezinām, mēs ceram uz cilvēku atbalstu. Ja viņi to zina, mēs to noteikti izpētīsim un ievietosim.”
Tāpat apkopotas legālas e-grāmatu, videospēļu un sporta pārraižu vietnes, kuru gan pagaidām nav daudz. Piepildīt jauno portālu ar saturu un darīt to zināmu iedzīvotājiem būs uzturētāju lielākais izaicinājums. Ministrijā cer, ka tas mainīs cilvēku paradumus par labu legālam saturam.
„Mēs paši apzināmies, ka šīs legālā satura lapas nemaz tā nepārzina. Un iespējams, ka pirms kāda laika tas saturs tiešām nebija pieejams, nebija alternatīvu, bet pašlaik jau ir arvien vairāk. Bet cilvēki [rīkojas] pēc pieraduma, jo viņi to nezina un meklēšana aizņem daudz laika. Bet pētījumi liecina, ka cilvēki tādas iniciatīvas kā legāla satura lapas uztver ļoti pozitīvi,” uzsvēra Zommere.
„Ir jāstrādā ar izpratni, ka autortiesības pastāv un ka par darbu izmantošanu ir jāmaksā,” piebilst Pētersone.
Uz lietotāju izpratnes maiņu cer arī vietējie autori, kuri sāpīgi izjūt klausītāju un skatītāju izvēli par labu pirātiskam saturam, atzīst Radošo savienību padomes vadītāja Dace Bluķe.
„Principā tas ir tāds domāšanas veids – ka par maizi mums ir jāmaksā, bet, ka radošajiem cilvēkiem ir jāstrādā tāpat, bez maksas, un ka to mēs varam izmantot tāpat, jebkurā laikā un vietā," lietotāju selektīvo attieksmi raksturo Bluķe. "Tas jau arī izpaužas vēlāk, kad mēs skatāmies, ka finanšu eksperts saka, ka kultūrai nevajag naudu, ka autoriem par viņu darbu nevajag maksāt sociālo nodokli… Par lielu daļu mākslas darbu radītāju mēs vēlāk mācāmies skolā un sakām, ka tās ir mūsu valsts identitātes pamatā, bet neuzskatām, ka par to ir jāmaksā. Ka tam autoram arī ir kaut kas jāēd, jāmaksā dzīvokļa rēķini, bērni skolā jālaiž…”
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja aptauja liecina, ka vairāk nekā trešā daļa aptaujāto nezina, vai viņu lietoto mājaslapu saturs ir legāls vai nav, un nereti nonāk nelegālās vietnēs pavisam nejauši, ievazājot datoros arī vīrusus. Jaunajā iniciatīvā, izveidojot valsts līmeņa vietni legāla digitālā satura meklēšanai, līdz ar Latviju pagaidām iesaistījusies Francija, Portugāle un Lielbritānija.
