„Dambis pēc projektētāju domām tiktu būvēts no smilts un grants. Un paredzēja nogāzes - viens pret vienu. Pat sausā vietā reti, kad var tādas nogāzes [taisīt],” norāda Madonas reģionālās vides pārvaldes direktors Jevģenijs Sobko. „Pie kam grunts ezerā ir sapropelis, biezā slānī dūņas. Turklāt tās dūņas ir trīs līdz pat četru metru slānis.”
Alūksnes ezerā agrāk gadu desmitiem novadīti neattīrīti notekūdeņi. Tāpat agrāk ezerā savas netīrumus izgāzušas tuvējās rūpnīcas, kā VEF filiāle un dzijas krāsotava. Šobrīd ezera ūdens ir tīrs, tomēr piesārņojums nekur nav pazudis - tas vienkārši nogulsnējies dūņās. Tās uzvandot, ūdenī varētu nonākt gan smagie metāli, gan naftas produkti.
„Pastāv zināmi riski, ka varētu tikt ietekmētas zivju nārsta vietas. Šeit ir arī platspīļu upesvēzis konstatēts, šeit ir viņa dzīvotne, arī šai bezmugurkaulnieku sugai var tikt ietekmēti dzīves apstākļi. Un nākotnē varbūt arī var tikt pasliktināts ezera vispārējais ekoloģiskais stāvoklis, konkrēti runa ir par iekšezeru. Un varbūt arī par Alūksnes ezeru kopumā, jo sateces baseins viņam ir ļoti mazs un līdz ar to dabiski Alūksnes ezerā ūdens apmainās ļoti ilgā laika periodā,” skaidro Madonas reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs Aldis Verners.
Tikmēr Alūksnes novada domē vides uzraugu iebildumus sauc par nesaprotamiem. Domnieki uzskata, ka viņu iecerētais tilta projekts, kas savienotu Pilssalu ar Tempļakalna pussalu, nekādus lielus postījumus Alūksnes ezeram nevarētu nodarīt. Tajā pašā laikā domnieki sola meklēt citus risinājumus, lai nekādi uzbērumi ezerā nebūtu.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS) norāda, ka ir absurds domāt, ka dome varētu neievērot vides prasības.
„Mēs neesam par to, lai Alūksnes ezeru piesārņotu, vai darītu kaut ko tādu, kas var kaitēt videi – absolūti nē. Mūsu domas ir par jauna produkta radīšanu,” saka Dukulis.
Dome aizliegumu celt uzbērumu pārsūdzēja, un nupat arī panākusi tā atcelšanu. Tomēr par spīti uzvarai juridiskajā strīdā vides sargu iebildumi likuši domniekiem projektu pārdomāt. Tagad viņi meklē iespēju tiltu celt ar pontonu palīdzību, lai uzbērums nebūtu jāveido.
„Mēs tagad arī paralēli strādājam pie tās tehnoloģijas, protams, visas zaļās tehnoloģijas nav lētas tehnoloģijas. Protams, kā tagad uzskata, ka pāļu dzīšanas tehnoloģija ir cita jāpielieto, - protams, ka sadārdzinājums būs,” uzsver Dukulis.
Sākotnēji plānots, ka tilts izmaksās līdz 120 000 latu, bet, kāds varētu būt sadārdzinājums, vēl nav aprēķināts. Ja tā celšana tomēr radītu kaitējumu ezeram, Vides dienests drīkstētu darbus apstādināt.
Pilssalas attīstības plāns aplūkojams šeit!
