Nelielais skolēnu skaits laukos liek pedagogiem braukāt starp skolām

Lauku skolas ir nelielu teritoriju centri, kuros notiek ne tikai mācības, bet arī kultūras un sporta pasākumi, apmācības senioriem vai pieredzes apmaiņa ar citām valstīm. Tomēr skolotāju pēdējās aptaujas uzrāda, ka līdz šim valsts īstenotais princips „Nauda seko skolēnam” skolotājus neapmierina. Nelielais skolēnu skaits liek skolotājiem apvienot klases, braukāt starp skolām, lai savāktu minimālo likmi un nopelnītu 280 latus mēnesī.

Rāmuļu pamatskolā bērni ir tuvu dabai

Skolotāja Inese Krēsliņa pasniedz mājturību un tehnoloģijas Rāmuļu pamatskolā. Mājturības klase Rāmuļu skolā ir neliela. Tajā ap četriem kopā saliktiem galdiem var sasēsties 10 skolēnu. Pie sienām nelielas glezniņas, kas darinātas no dabas materiāliem, turpat arī batikota zīda vai izšūti spilveni. Blakus telpā neliela virtuvīte. Inese Krēsliņa atzīst, ka ir skolotāja no A līdz Z: „Es ļoti mīlu cilvēkus un bērnus, un man patīk šis darbs ar viņiem. Labestība, ko var dot un saņemt, jo tā ir atgriezeniska saite - audzēts mīļums, kas ir pie tevis."

Rāmuļu pamatskolā kopā ar pirmsskolas grupām mācās 117 bērni. Skolotāja stāsta, ka viņai patīk, kas ļauj priecāties par iemācītām prasmēm, par izaudzinātiem jauniem skolotājiem vai amatniekiem. Viņas audzēkņi kļūst par frizieriem, par šuvējiem, arī par pavāriem.

„Tas ir vienreizēji, ka var dzīvot pie dabas un saņemt visu to pašu, ko lielā pilsētā, kur ir stress un steiga, bet mums ir miers un sakārtotība, varam uz lietām skatīties citādāk. Arī lauku skolotājas… ja viņam mājās cālītis izšķīlies - bērns to redz, vai cepam maizi vai siera kluci garšojam, bērni var tieši redzēt, kā tas notiek, tā ir liela saistība ar dzīvi,” saka skolotāja.

Šajā skolā skolotāju alga ir par minimālo likmi, tas ir 280 latu mēnesī. Skolotājas vienā stundā māca vairākas klases, un daļa strādā arī citās apkārtnes skolās. Inese Krēsliņa pati brauc no Cēsīm, katru dienu ap 20 kilometru, lai nokļūtu pie audzēkņiem un atpakaļ. Bet par to nesūdzas, jo darbs ar bērniem ir individuāls un saimniecība iekopta.

Direktore Ina Brammane izrāda divas skolas ēkas. Vienā atrodas pamatskola, otrā ir sākumskola, arī neliela sporta zāle, ēdnīca un internāta gultas. Direktore atzīst, ka aizvien pieaug bērnu skaits, kurus vecāki vēlas atstāt pa nakti skolā, un šie bērni kļūst aizvien jaunāki.

„Mūsu skolā algas likme pedagogiem ir zemākā 280 lati. Salīdzinoši tepat netālu Cēsīs algas likme ir 300 līdz pat 400 lati par likmi,” direktore rēķina, ka salīdzinājumā ar pārdesmit kilometru attālajām skolām, skolotāju algas atšķiras. Pilsētā pedagogi saņem algu arī vairāk nekā 350 latus mēnesī. Viņa atzīst, lauku skolām algu jautājums ir būtisks:

„Atšķirībai starp pilsētas un mazām lauku skolām ir jābūt. Bet varbūt ne tik krasai. Bērnu skaits ir mazāks, bet vai atšķirībai jābūt tik krasai? Mācību plānu mēs nevaram100% izpildīt, ja neapvienojam klases, bet pedagogiem ir vairāk jāgatavojas. Piemēram, šajā skolā ir tikai 10 sporta stundas, tad ir jādomā, kā piepelnīties citur, lai nodrošinātu sev slodzi.”

Skolai jādomā, kā piesaistīt skolēnus. Tāpēc skolā ir interešu izglītība, tālmācībā mācās 13 bērni un ir arī trīs bērni, kuriem ir īpašas vajadzības. Direktore vērtē atzinīgi, ka no septembra varētu mainīties koeficients, pēc kura tiek maksātas algas. To no 0,75 plānots pacelt uz 1.

„Es šobrīd neredzu, ka alga pieaugs, ka likme paaugstināsies, bet redzu, ka ar laiku varētu sportu mācīt nevis apvienotā klase, bet katrai klasei atsevišķi, ja no 1.janvāra minimālā alga pieaug uz 225 latiem, tad drīz nebūs atšķirības starp tehnisko darbinieku un skolotāju. Jāskatās, lai tomēr tam pedagogam likme ir augstāka.”

Direktore savai skolai redz nākotni - tā būs lauku skola, kurā tiek svinēti pašiem savi dziesmu svētki nelielajā estrādē pie skolas, te notiek arī citi izglītojoši un kultūras pasākumi. Tomēr viņa atzīst, ka valsts izteikti nepiedomā pie skolu nākotnes. Ir arī daudz neskaidrību par gaidāmajām izmaiņām.

Sērmūkšu skolā - apvienotās klases

Teju uz pusi mazāk vien 50 skolēnu ir Sērmūkšu pamatskolā Amatas novadā, kuras direktore ir Ilze Šmate. Tā savulaik bijusi muižas ēka. Un telpās atrodas arī bērnudārzs. Līdzās netālu jauniešu centrs ar trenažieru zāli, izstāžu telpu un guļvietām, bet vēl tālāk nesen pabeigta sporta zāle, kurā jaunieši spēlē arī florbolu. Skola lepojas ar sasniegumiem ekonomikas, matemātikas, angļu valodas un vēstures olimpiādēs. Direktore pati māca dabas zinības un stāsta, ka skolotāji un bērni iesaistās projektos, tā pabūts Islandē, Norvēģijā, Rumānijā un citur. Bet labākie pedagogi saņem arī piecus latus vairāk pie algas, ja ir bijuši labi sasniegumi.

„Tev ir 20 skolnieki klasē, lai tad skolotājs saņem vairāk par darbu labošanu, bet skolotājs gatavojas gan vienā, gan otrā skolā. Ja ir apvienotā klase, tad tas ir gandrīz dubultā darbs. Jo par stundu man samaksā kā par vienu, bet gatavojos es divām klasēm. Kur tad ir šī atšķirība? Tas nav godīgi, par to ir vērts runāt,” spriež Šmate.

Viņā rēķina, - ja no septembra mainās pedagogu apmaksas kārtība, tad varētu būt skolai vairāk naudas, bet, ja samazinās bērnu skaits, tad skolotāju alga nemainās. Šmate norāda arī uz citu problēmu - ar zemāko likmi skolotājiem nav motivācijas celt savu kvalifikāciju, jo tas algu būtiski nemaina. Skeptiska viņa ir arī par plānoto reformu: pāreju uz 40 stundu darba nedēļu.

„Pirms apmēram 8 gadiem runāja par šīm 40 stundām, tad man tas variants likās labs. Bet šobrīd es nezinu… es vairs pat daudz nedomāju. Es vienkārši neticu, jo cik gadus mēs runājam, cik gadus plānus kaļam, nāk septembris atkal jauni pārsteigumi, bet es nejūtu stabilitāti, tāpat mani skolotāji. Jo nav skaidrs par rītdienu nekas,” secina direktore.

Lauku skolas cīnās arī ar pedagogu trūkumu. Kad skolotājas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad atrast aizvietotāju ir grūti, arī tagad divas skolotājas uz laiku aizgājušas un nav ko likt vietā. Nāks viena skolotāja no Vecpiebalgas. Tāpat arī 2009. gadā, kad strauji tika samazinātas pedagogu algas, skolu atstāja seši skolotāji, kas labāk pieteicās bezdarbnieka pabalstam. Ilze Šmate rēķina, ka skolotāja algai būtu jābūt pieklājīgai - 500 līdz 600 lati uz rokas.

Vecāku pārstāvis: Ja pazūd skola laukos, tad pazūd viss

Vecāku kustības eksperts Reinis Ziļevs uzsver, ka tagad skolotāju algas nav godīgas, tomēr uzsver, ka pedagogu gadījumā nevar runāt par principu - kā maksā, tā strādā. Lauku skolas, kurās bērni mācās no tuvākās apkaimes, arī notur cilvēkus teritorijā, sagatavo tos jaunām prasmēm un tālākai izglītībai, bet vēlāk daudzi no jaunajiem cilvēkiem atgriežas savās mājās.

„Ja pazūd skola laukos, tad pazūd viss: aizbrauc cilvēki, paliek tikai vecīši, kas pamazām nomirst un paliek tukšas mājas, zemi neviens neapstrādā. Tagad mums skoliņā pēdējā klasē mācās vairāki bērni, kuriem vecāki nodarbojas ar lauksaimniecību un viņi zina, ka bērni tālāk mācīsies lauksaimniecību un nāks atpakaļ savu vecāku saimniecībās strādāt. Ja viņi būtu pilsētas skolā, tad būtu pazuduši un aizgājuši nezin kur strādāt,” saka Ziļevs.

Vēl pagājušā nedēļā pedagogu arodbiedrība prezentēja pētījumu, kurā secina, ka lielākā daļa skolotāju nav apmierināti ar principu „Nauda seko skolēnam”. Tam pamatā ir tieši bažas par to, cik nelielas algas ir lauku skolu skolotājiem. Mainoties koeficientam, kas nosaka skolotāju algas sākumskolās, liela daļa lauku skolu izmaiņas nejutīs, tāpēc mērķis ir panākt, ka skolotājiem tiek maksāts par nostrādātajām stundām. 40 darba stundas nedēļā, no kurām apmēram puse ir kontaktsundas. Tad skolotāja alga varētu sasniegt arī 800 latus mēnesī. Tomēr šīs izmaiņas līdztekus radīs arī citas - būs skolas, kurās nepieciešamas papildu darbaspēks, būs tādas, kur skolotāju par daudz.

Pedagogu arodbiedrība cer, ka izmaiņas stāsies spēkā pēc diviem gadiem, tomēr sarunas vēl notiek ar atbildīgo ministriju par noteikumiem, tai skaitā naudu.

Paredzēts, ka tuvākajos gados valsts atvēlētā nauda šīm mērķim dubultosies. Ja šajā gadā valsts budžeta līdzekļi ir 902,036 latu, tad jau nākamajā gadā tie ir 2,706,108 lati, kas paliek spēkā arī 2015. gadā. Tikmēr mērķdotācijas pašvladību izglītības iestādēm šajā laikā teju trīskāršosies. No šogad paredzētajiem 3,674,516 latiem līdz 11,023,548 latiem nākamajā gadā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti