Pusdiena

Mediji: ASV uzlidojumos Sīrijā nogalināti divi Krievijas algotņi

Pusdiena

Pusdiena 14.02.2018

Azartspēļu nozare bažīga par nelikumīgo azartspēļu mājaslapu pieejamību

Nelegālās interneta azartspēļu mājaslapas aizvien ir viegli pieejamas

Lai gan interneta pakalpojuma sniedzējiem ar likumu ir uzdots bloķēt Latvijā nelicencētās azartspēļu mājaslapas, Latvijas Spēļu biznesa asociācija eksperimentā pārliecinājusies, ka no atsevišķiem interneta pieslēgumiem daļa pretlikumīgo vietņu Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas. Problēmu atzīst arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Finanšu ministrija līdz nākamajam gadam sola izstrādāt jaunu risinājumu, kā visefektīvāk nelegālās mājaslapas bloķēt un neizdarīgos interneta operatorus sodīt.

Interneta operatoriem ir uzdots nobloķēt vairāk nekā tūkstoti azartspēļu mājaslapu, kas Latvijā nav licencētas.

Pērnā gada novembrī veiktā eksperimentā Latvijas Spēļu biznesa asociācija pārbaudīja desmit dažādus interneta pieslēgumus, no katra mēģinot piekļūt 20 nejauši izvēlētām azartspēļu mājaslapām, kurām teorētiski jābūt nobloķētām. Tikai „Baltcom” bija nobloķējis visas vietnes.

Vienu saiti nenobloķētu bija atstājis „Tele2”, divas – „Bite”, savukārt „Lattelecom” – septiņas.

Tikmēr par lielāko grēkāzi izcelts SIA „LIVAS KTV”, kas nobloķējis tikai vienu no pārbaudītajām 20 mājaslapām.

Kopumā Latvijā ir brīvi pieejami 35% nelicencēto interneta azartspēļu vietņu, savukārt no teorētiski bloķēto saišu apakšsadaļām piekļūt ir iespējams 43%,

liecina Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) veiktais eksperiments.

Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks stāsta, ka tas ļauj Latvijas azartspēļu spēlētājiem lietot nelegālos azartspēļu portālus, kas nemaksā nodokļus un kropļo konkurenci. Savukārt paši spēlētāji var tikt apkrāpti. “Tas nozīmē, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija nevar viņus pārbaudīt. Spēlētājam zūd visa drošība, jo viņam nav nekādu iespēju sūdzēties par pieļautajām, viņaprāt, nepilnībām vai viņa apkrāpšanu un tamlīdzīgi,” bilst Ludeks.

Pašu interneta portālu bloķēšanas principu Ludeks sauc par labu, kaut gan spēlētāji ar tehniskām zināšanām prot to apiet.

Tomēr likumā trūkstot veida, kā interneta operatorus sodīt, ja tie nelegālās mājaslapas nebloķē,

uzskata Ludeks. “Šo lietu mēs visu laiku aktualizējam. Ir arī Saeimā pāris deputāti, kuri ir ļoti ieinteresēti iegūt pēc iespējas vairāk naudas nodokļu veidā no mūsu nozares. Es domāju, ka arī viņi šeit pieliks savu roku,” saka Ludeks.

Eksperimentā kritizētās SIA „LIVAS KTV” pārstāvis Latvijas Radio intervijai ierakstā nepiekrita. Vispirms esot jānoskaidro no azartspēļu asociācijas, kad tieši tā savu eksperimentu veikusi, ar kādiem datoriem un kādas tieši mājaslapas pārbaudītas. Kompānijas pārstāvis arī norādīja, ka „LIVAS KTV” interneta pakalpojumus nodrošina cits uzņēmums – „Telia”, kas ir atbildīgs arī par nelicencēto lapu bloķēšanu. „LIVAS KTV” ar „Telia” sazinājusies un noskaidrojusi, ka mājaslapu bloķēšanas filtri darbojas.

Tikmēr Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas direktori Signi Birni asociācijas eksperimenta rezultāti nepārsteidz. Inspekcija vietņu bloķēšanu uzrauga ar īpašu sistēmu un nereti atklāj interneta operatoru neizdarības. “Tās atbildes mēdz būt dažādas, sākot no tā, ka mēs nepamanījām vai palaidām garām šo jūsu lēmumu. Dažkārt kļūdas pieļauj, es gribu teikt - kļūdas -, nevis apzinātu pienākumu neveikšanu, arī daži no lielajiem komersantiem, kuri ir visplašāk pārstāvēti Latvijas elektroniskajā vidē,” saka Birne.

Arī viņa uzskata, ka par mājaslapu nebloķēšanu būtu jāsoda interneta pakalpojuma sniedzēji. Par nozari atbildīgā Finanšu ministrija tikmēr norāda, ka tiekot meklēts visefektīvākais risinājums gan mājaslapu bloķēšanai, gan iespējamiem sodiem, ko plānots izstrādāt līdz nākamā gada 1. janvārim.

Šobrīd Latvijā darbojas septiņi interaktīvo azartspēļu organizētāji. Drīzumā tiem pievienosies somu „Paf”, kas licenci jau saņēmis. Pērn interaktīvo azartspēļu apgrozījums pieauga par 50% un pārsniedza 28 miljonus eiro.

1 komentārs
Jānis Lietavietis
Ja lieli uzņēmumi nebloķē visas lapas, kas būtu jābloķē, tad ir jāskatās vai valsts procedūra viņu apziņošanai ir pietiekami efektīva, tā kā diez vai viņi riskētu apzināti nepildīt valsts lēmumus. Ja bloķētās lapas parādās kaut kur citu lēmumu kaudzē, tad nav jābrīnās, ja uzņēmumu speciālistiem pietiek savu tiešo darba pienākumu, lai visu laiku nesekotu līdzi visiem valsts lēmumiem, tādēļ ir jābūt tam adresētu sūtījumu veidā, lai valsts administratīvās procedūras neradītu liekus apgrūtinājumus uzņēmējiem. Pati ideja par labu bloķēšanu gan ir visai muļķīga, tā kā tehniski to apiet var katrs otrais pamatskolnieks. Internets gluži vienkārši nav tā uzbūvēts, lai cenzūra tajā diez ko darbotos. Tā vietā vairāk vajadzētu informēt cilvēkus, jo šādiem nelegāliem uzņēmumiem nav nekādu problēmu padarīt laimēšanu neiespējamu vai laimestus - neizmaksāt, tādēļ viņu pakalpojumu izmantošana ir naudas kaisīšana vējā.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti