Liepājniece Nataļja Zaiceva ar prasību ļaut viņai par siltuma un ūdens piegādi slēgt atsevišķus līgumus ar šo pakalpojumu piegādātājiem bez nama pārvaldnieka starpniecības vairāku gadu laikā bija aiztiesājusies līdz pat Augstākās tiesas Senātam. Senāts viņas prasību gan noraidīja.
„Šī ir pirmā lieta, kurā sprieda par ūdens piegādi. Senāts spriedumā norādīja, ka komersants piegādā ūdeni līdz dzīvojamai mājai, savukārt pa kopīpašumā esošām komunikācijām šis ūdens tiek piegādāts konkrētiem dzīvokļiem,” skaidroja Augstākās tiesas pārstāve Baiba Kataja.
Tādēļ, tiesas ieskatā, katrs atsevišķais dzīvokļa īpašnieks līgumus ar ūdens un siltuma piegādātājiem nevar slēgt. Šo kārtību neplāno mainīt arī Ekonomikas ministrija (EM), kura pašlaik izstrādā likuma izmaiņas par tiešajiem komunālo pakalpojumu maksājumiem.
EM pārstāve Ilze Oša norāda: „Tas nenozīmēs tiešos līgumus, kā mēs mēdzam viņus sabiedrībā dēvēt. Tas nozīmēs tiešos norēķinus. Šobrīd mums ir, ja tā var teikt, situācija, kad mājas īpašnieki maksā starpniekam, taču ne vienmēr nonāk atpakaļ precīza informācija, cik šis starpnieks ir pārskaitījis naudu tālāk.”
Ministrijas ieskatā, jaunā kārtība pakalpojumu sniedzējiem liks strādāt ar parādniekiem. Ja mājai sakrāsies milzīgs parāds, siltumu atslēgt visai mājai gan varēs, tomēr rēķinu nemaksātājus vairs nevajadzēs trenkāt viņu kaimiņiem – ar to nodarbosies paši siltuma un ūdens piegādātāji.