Zīmju lībiešu valodā izmantošanu ļauj Valsts valodas likums un nupat pieņemtais Vēsturisko zemju likums. Sarakste ar "Latvijas Valsts ceļiem" turpinās vairākus mēnešus, un nu lībiešu krastā tapis vides mākslas objekts. Lībieši šobrīd uzņēmumam nosūtījuši noslēdzošo vēstuli, un negatīvas atbildes gadījumā vietējie ir gatavi citām akcijām.
"Nekādu lībiešu nav" – tā savu mākslas darbu iesāk lībiešu dzejnieks, mākslinieks un pētnieks Valts Ernštreits, minot dažādas situācijas, kad tieši tā viņš arī sajuties. Arī zīmes, kas jau šobrīd varētu atrasties uz ceļiem, viņš izvietojis brīvdabas instalācijā netālu no Miķeļtorņa. Nosaukumi lībiešu valodā ir nosvītroti, jo atsevišķi ierēdņi uzskata, ka nekādu lībiešu nav.
Ernštreits sacīja: "Tas nav jautājums tikai par to, ka lībiešiem vajag, lai būtu zīmes lībiešu valodā. Tas ir arī par to, lai lībiešu krasts būtu redzams. Arī tam apmeklētājam, kas uz turieni atbrauc. Tiem 60 000 cilvēku, kas ierodas katru gadu Kolkas ragā apskatīt. Lai viņiem aizķertos, parādītos kaut kāda interese par kaut ko vairāk, ne tikai par dabu, bet arī par to, kas šeit ir bijis."
Ventspils un Talsu novados bija paredzēts izvietot ap 30 ceļa zīmju, un Ernštreits lēsa, ka tas izmaksātu līdz 12 000 eiro. Ziemeļkurzemes pašvaldības to bija gatavas darīt par saviem līdzekļiem, taču "Latvijas Valsts ceļi" nesaskaņoja.
Ernštreits uzsvēra: "Manuprāt, nu jau ir laiks daudz relaksētāk sākt attiekties (un to arī parāda tas Vēsturisko zemju likums), brīvāk attiekties pret novadiem, pret reģionālajām identitātēm, pret reģionālajām valodas īpatnībām, jo tā ir bagātība. Tas nevienu neapdraud. Tas, ka būs zīme, kur blakus latviešu valodai arī Latvijas otrās pamattautas valoda, tas neapdraud latviešu valodas pastāvēšanu."
Likums ļauj, bet ir vēl speciālie noteikumi
Valsts valodas likums patiešām ļauj izmantot lībiešu valodu, taču Valsts valodas centrs skaidroja, ka likums ir vispārīgs, un ir vēl vairāki speciālie likumi, noteikumi, kas paredz detalizētākus nosacījumus. Tāpēc arī Uzņēmumu reģistrs Ernštreitam atteicis biedrības nosaukuma reģistrēšanu lībiešu valodā.
Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja pienākumu izpildītāja Madara Rēķe norādīja: "Ministru kabineta noteikumi, kas regulē detalizētāk šo nosaukumu veidošanu, precizē, ka administratīvās uzraudzības ietvaros lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti. Un, visticamāk, tas ir tādu praktisku iemeslu dēļ, lai varētu spēt pierakstīt šo nosaukumu dažādās sistēmās."
Tieši tāpat ir arī ceļa norāžu gadījumā – likums ļauj, bet atbilstošie Ministru kabineta noteikumi to neparedz.
Nav definēta lībiešu teritorija
"Latvijas Valsts ceļu'' pārstāve Anna Kononova skaidroja: "Ņemot vērā, ka neviens normatīvais akts nenosaka, kas ir lībiešu krasta teritorija, nav definētas robežas, tāpēc arī "Latvijas Valsts ceļi" nevar uzņemties un noteikt, kas tad ietilpst un kas neietilpst šajā teritorijā. Līdz ar to iniciatīva un atbildība būtu jāuzņemas pašvaldībām – tām, kuras jūtas piederīgas šai lībiešu krasta teritorijai."
Savukārt Satiksmes ministrijā uzskata, ka jāsāk nevis ar vienu lībiešu valodu, bet jāizstrādā sistēma visai teritorijai kopumā, lai nesāktos vēlme katra valodai vai dialektam pieprasīt zīmes.
Ministrijā iesaka Ziemeļkurzemes pašvaldībām uzstādīt brūnās krāsas zīmes "Lībiešu krasts".
Tikmēr Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns pauda: "Bet attiecībā uz pašiem ciemiem, es pieņemu, ka pašām pašvaldībām attiecīgajos lībiešu ciemos vai to teritoriju sākumā nav nekādu problēmu arī citā veidolā uzlikt lībiešu valodā šos uzrakstus. Arī tādējādi atveidojot un cilvēkiem darot zināmu, ka šīs ir lībiešu sākotnējās apdzīvotās vietas."
