Vasara ir īstais burāšanas laiks, tomēr Jūrmalas ostā valda klusums. Burātājs Mārtiņš Brencis gan šorīt iedarbina savu jahtu, bet tikai tāpēc, lai kopā ar ReTV filmēšanas grupu nokļūtu līdz Lielupes ietekai jūrā, jo smilšu sanesumu dēļ ne iziet jūrā, ne ienākt ostā ar jahtu neesot iespējams.
Brencis skaidro: "Šeit dziļums ir četri metri šobrīd. Tas sēklis ir vēl drusku, drusku uz priekšu. Jo šaurāka vieta, jo straumes ātrums ir lielāks, un straume izrauj lielāku dziļumu. Tajā vietā, kur upe paliek platāka, straumes ātrums samazinās, un visi tie smilšu graudi, kas tiek nesti pa upi, ieiet jūrā. Puskilometru no krasta straumes ātrums samazinās, smilšu graudi nosēžas, un tur izveidojās sēklis.''
Jūrmalas ostā mājvietu raduši septiņi jahtklubi. Burātāji savākuši vairāk nekā 300 parakstu, kā arī sūtījuši vēstules gan pašvaldībai, gan Satiksmes ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, tomēr ieraksts pašvaldības uzņēmuma "Jūrmalas osta" interneta vietnē kopš pagājušā gada septembra vēsta, ka osta esot slēgta.
"Jūrmalas ostas" pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Elviss Venters norādīja: "2021. gada sezonā šie darbi tika pasūtīti, bet tas veicēju loks arī nav liels, un diemžēl viens no uzņēmējiem ar uzņemto darbu apjomu netika galā, un padziļināšanas darbi līdz galam netika veikti."
Kā ReTV norādīja "Jūrmalas ostas" pārvaldnieka pienākumu izpildītājs, smilšu ar katru gadu kļūstot vairāk. Šobrīd būtu jāizvāc jau vairāk nekā 35 000 kubikmetru smilts. Ar saviem ieņēmumiem osta nevarot šādus darbus paveikt, tāpēc gultne tīrīta, kad bijusi iespēja saņemt Eiropas Savienības (ES) finansējumu.
Venters norādīja: "Tās tirgus cenas arī stipri mainās, bet, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un pieliekot pieaugumu, tas būtu aptuveni no 350 000 līdz 500 000 eiro vienai padziļināšanas darbu veikšanai sezonā."
Burātāji norādīja, ka problēmas rada arī navigācijas zīmes, kas iegādātas ES finansētā projektā, bet tagad netiek izmantotas.
Upe ir mainījusi gultni, un krastu grauž erozija.
Biedrības "Latvijas jahtklubs" valdes priekšsēdētājs Ģirts Brambergs atzina: "Papildus visiem pasākumiem, ko vajadzētu veikt, mēs esam ierosinājuši Jūrmalas pašvaldībai un ministrijām noteikt Jūrmalas ostai nacionālo interešu statusu, jo šeit ir dažādas problēmas. Administratīvas, kas skar Rīgu, ir vides aizsardzības problēmas, kas saistītas ar krasta eroziju. Šeit ir izgāzti simtiem koku."
Tam, ka ostas darbībā būtu nepieciešama arī apkārtējo, tostarp arī Zemgales pašvaldību piesaiste, piekrīt arī ostas pārvaldnieks. Pagaidām gan tiekot domāts tikai par gultnes tīrīšanu nākamajā gadā un gaidīta atbilde no Valsts vides dienesta par iespēju no gultnes iztīrītās smiltis samest tālāk jūrā, kas ļaušot samazināt izmaksas.
