Uzaicināto ekspertu uz Saeimas Cilvēktiesību komisiju ir daudz, un ar vienu sēdi ir par maz, lai visi tiktu pie vārda. Taču visu ierēdņu pausto īsi rezumē Raunas pansionāta direktore, sakot – citu variantu nav. 68 no 180 „Ezerkrastu” klientiem būs no „Raunas” un „Kauguriem”. Citi dodas uz citiem pansionātiem. Mājās tuvinieki nav gatavi ņemt nevienu.
Veidam, kā tas ir noticis, raudinot un satraucot cilvēkus ar smagām garīgām saslimšanām, nepiekrīt arī „Ezerkrastu” pārstāve Inese Paudere: „Tīri no cilvēcīgā viedokļa tas nebija smuki.”
Par spīti cerībām Raunas pansionāta liktenis joprojām ir zem lielas jautājuma zīmes.
Lai gan vietējā luterāņu draudze, kuras īpašumā atradās pansionāts, izteica gatavību pārņemt gulošo cilvēku aprūpi un slēgt līgumu ar ministriju par šo pakalpojumu, daudzo juridisko jautājumu dēļ tas nav noticis.
Un arī „Raunas” iemītnieki jau parakstījuši iesniegumus par pāreju uz „Ezerkrastiem”, lai gan daudzu veselības stāvoklis ir tāds, ka viņiem vajadzīga rūpīga kopšana uz pretizgulējumu matrača, nevis sveču liešana vai dejas.
Par spīti daudzajiem iebildumiem pārcelšana nav apturama un aprīļa vidū viņi pārcelsies uz atjaunotajiem „Ezerkrastiem” Rīgā. Labklājības ministrija nav gatava maksāt par cilvēku uzturēšanu telpās, kas nav ministrijas īpašums kā „Raunā” vai par pansionātu, kas bija izveidots tikai kā pagaidu variants „Kauguros”.
Jau vēstīts, ka Kauguru filiāle ir viena no divām sociālās aprūpes centru šūniņām, ko Labklājības ministrija nolēmusi likvidēt, klientus pārceļot uz izremontētajiem "Ezerkrastiem" Berģos.
Arī par Raunas filiāles nākotni nekas vēl nav skaidrs. Ministrija ar vietējo luterāņu draudzi, kas gatava pārņemt aprūpi, nekādus līgumus pagaidām nav noslēgusi.
