De Facto

Jaunas liecības Ņikiforenko lietā

De Facto

De Facto - Jaunas liecības ārsta Ņikiforenko lietā

Neiespējamie 2,5 miljoni – nav naudas ģimenes ārstu palīgiem

Neiespējamie 2,5 miljoni eiro: naudu ģimenes ārstu trešajiem palīgiem neatrod, top pagaidu risinājums

Arī acīmredzamas pārslodzes apstākļos ģimenes ārstiem valsts budžetā tā arī nav atrasta nauda papildu palīgu algošanai. Turklāt uz citu piešķīrumu fona summa nav liela – 2,5 miljoni eiro. Tagad gan Veselības ministrija sola pagaidu risinājumu uz pusgadu. Taču arī par to līdz galam skaidrības nav, jo priekšlikuma politiskā apspriešana īsti pat nav sākusies, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.   

Tikmēr ārsti stāsta, ka darbam veltītās stundas pat nu jau vairs neskaita.

“Darba dienas mums ir 10, 12 un dažas dienas ir bijušas arī 14 stundas. Tas ir ar visiem darbiem un nobeidzot ar dokumentiem un datu ievadi,” teica ģimenes ārste Cēsīs Gunta Kaugare.

Palīgi viņai ir divi – tik, cik valsts paredzējusi apmaksāt. Šogad paveicies, ka ir arī rezidente, kurai var uzticēt daļu darbu. Taču prakses komandā vajadzētu vēl vismaz vienu cilvēku, un tas nav tikai kovida dēļ.

“Trešo palīgu mums vajag jau sen, lai mēs varētu dažādas manipulācijas veikt uz vietas –   ķirurģiskās un citas. Un mums jau tam neatliek laika un nav darbinieka, lai to veiktu. Ārstam trīs palīgi, tas pat nebūtu ideāli, tas būtu nepieciešami,” secināja Kaugare.

Līdzīgi noslogoti ir arī citi. Un tas, ka ģimenes ārsti strādā paaugstinātas spriedzes un slodzes apstākļos, secināts arī pētījumā par mediķu psihisko veselību Covid-19 laikā. Rādītāji ir satraucoši visās mediķu grupās, ieskaitot slimnīcas un neatliekamo palīdzību, bet ģimenes ārsti uz citu mediķu fona izceļas.

Pētījuma autore, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētāja Laura Valaine pastāstīja, ka

ģimenes ārstiem ir augstākie gan depresijas, gan trauksmes rādītāji.

"Mūsu pētījumu mēs veicam ik pēc trijiem mēnešiem. Tie paši ārsti ik pēc trīs mēnešiem tiek aptaujāti. Un šī gada septembra dati rāda, ka ģimenes ārstu populācijā 60% ir depresijas simptomi – klīniski nozīmīgi, un 55% ir trauksmes simptomi – klīniski nozīmīgi," paskaidroja Valaine. "Un tas samazina gan darba kvalitāti, gan kapacitāti. Īpaši šis laiks, kad to pienākumu nāk vēl vairāk klāt, es domāju ir ļoti izaicinošs.”

Tas norāda uz ilgstošu un uzkrājušos spriedzi. Vēl 2020. gada sākumā gan depresijas, gan trauksmes rādītāji ģimenes ārstiem bija zemāki. Depresijas simptomi – 32,8%, trauksmes – 27,1%.

Lauku ģimenes ārstu asociācijā neslēpj, ka ar visu daudzi ārsti galā netiek. Bet pienākumu saraksts ir garš – profilakse, vakcinācija, hronisko slimnieku uzraudzība, onkoloģisko slimību skrīningi, pirmā palīdzība akūtu saslimšanu un vienkāršu traumu gadījumos, jaundzimušo bērnu aprūpe un citi pienākumi. Un nu jau gandrīz divus gadus arī kovida pacientu pieskatīšana, vakcinācija un balstvakcinācija, un tagad arī bērnu vakcinācija pret kovidu.

“Un arī skrīningi, onkoloģiskie pacienti arī. Es varu teikt – savā praksē redzu arvien vairāk un vairāk onkoloģisko pacientu, un arī diemžēl ielaistos. Jā, ielaistās stadijās diemžēl. Es negribētu teikt, ka tas ir mūsu, jāsaka, darba rezultāts, sliktais darba rezultāts. Mēs vienkārši esam fiziski un garīgi pārmocījušies,” saka ģimenes ārste un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Apmaksāt trešo palīgu Lauku ģimenes ārstu asociācija valstij lūdz jau vismaz divus gadus.

Nacionālajā veselības dienestā pat rēķināts, ka tam vajadzētu divus ar pusi miljonus eiro, jo ne jau visās ģimenes ārstu praksēs tos vajag. Tomēr vienmēr atradušās citas prioritātes.

Decembra vidū Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā gan solīja Veselības ministriju pamudināt rīkoties.

“Nu, ja mēs varam rast kaut kādiem ne jau gluži nevajadzīgiem, bet bieži vien nevajadzīgiem [ātrajiem antigēnu] testiem 15 miljonus, mēs nevar divus ar pusi miljonus trešajai medmāsai, kas ir tomēr daudz svarīgāk?! Tas tā īsti manā skatījumā, maigi izsakoties, dīvaini,” komisijas sēdē teica tās vadītājs Andris Skride  ("Attīstībai/Par!").

Nākamā gada budžets, kuru skatīja tostarp šajā atbildīgajā Saeimas komisijā, gan jau ir apstiprināts. Tādēļ veselības ministrs gatavojot pagaidu risinājumu.

Tā būtu izvēle saņemt piemaksas par vakcināciju pret kovidu, vai to vietā maksājumu par trešo palīgu, ko apmaksātu no kovida krīzes līdzekļiem.

“Ar šo izvēli mēs aizgājām pie ģimenes ārstiem. Viedokļi dalās. Mēs saņēmām tādu kā aptauju ģimenes ārstu starpā, un dažādās praksēs šīs izvēles ir dažādas. Daļa ir, kas izvēlētos šīs papildu personas, citi izvēlētos saņemt lielāku naudu par veiktu vakcināciju. Un tas mums vēl jāsaskaņo valdībā,” norādīja veselības ministrs Pavļuts.

Tas būtu uz pusgadu. Ārsti gan cer, ka pa to laiku naudu atradīs arī pamatbudžetā. Taču Finanšu ministrijā cerības nedod, norādot, ka Veselības ministrijai vajadzēja rīkoties ātrāk – pirms budžeta apstiprināšanas.

“Šis arī netika virzīts [no Veselības ministrijas] kā prioritārs pasākums budžeta diskusijās. Mainīt budžetu – mums nav tādas prakses jau no 2011. vai 2012. gada," intervijā “De facto” teica finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā vienotība"). Budžets netiek atvērts, un nekādas izmaiņas budžetā nenotiek. Līdz ar to Veselības ministrijai ir jāmeklē rezerves savā budžetā. Finanšu ministrija nav saņēmusi ne pieprasījumus, ne ko. Un es jums nevaru komentēt šādu lietu."

Budžeta veidošanas laikā Veselības ministrija par šo vajadzību tiešām pat neieminējās. Veselības ministrs gan norāda, ka veselības nozarē vajadzību bijis daudz un jau tā visu prasīto nedabūja, bet vienlaikus dabūja vairāk, nekā citas nozares. Savukārt

ģimenes ārstiem risinājumi ilgtermiņā tiek solīti topošajā primārās aprūpes reformu plānā. Tam konkrētas aprises gan vēl nav.

Daļa ģimenes ārstu jau tagad gan atrod, kā noalgot arī trešo palīgu, taču iespējas atšķiras. Turklāt kovida laikā šiem palīgiem nepienākas valsts piemaksas, ko maksā citiem prakses darbiniekiem. Papildu palīgu neapmaksā arī tiem ģimenes ārstiem, kas paņēma pret kovidu nevakcinēto kolēģu pacientus, ar kuriem valsts lauza līgumus. Vienu šādu praksi pārņēma arī Kozlovska, bet jādomā, kā finansēt palīgu no iepriekšējās prakses, kurš pazīst pacientus.

“Darba apjoms jau no tā nesamazinās, tieši otrādi, darba apjoms tikai palielinās. Jo arī tajā otrajā ģimenes ārsta praksē, kur manā uzraudzībā strādā trešā gada rezidents, tur tāpat notiek vakcinācija, notiek mazo bērnu pieņemšana, pieaugušo, hronisko pacientu aprūpe. Nu, īstenībā darba apjoms tur ir ne tikai dubultojies, bet trīskāršojies,” saka Kozlovska.

Joprojām ir novadi, kur trūkst pašu ģimenes ārstu, bet gandrīz trešdaļā prakšu nav arī otrās māsās vai palīga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt