Patērētāju tiesību aizsardzības centrā rūpīgi seko līdz piedāvājumiem internetā. Ir saņemtas sūdzības, tomēr nereti izrādījies, ka reklāmu lapu autori ir trešo valstu pilsoņi. Šādās situācijās ieguldīto naudu atgūt savā bankas kontā ir teju neiespējami.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertnere informēja, ka ir diezgan daudz reklāmu ar vilinošiem piedāvājumiem, pārsvarā angļu valodā, tās parādās “Facebook”, sociālajos medijos, ar dažādiem produktiem.
“Papētot dziļāk, jāatzīst, mēs redzam, ka šie komersanti ir visai aizdomīgi, jo tur iztrūkst pamata informācijas, kāda ir jānorāda jebkuram veikalam, piedāvājot patērētājam preci vai pakalpojumus Eiropas Savienībā. Un primāri šī informācija ir ģeogrāfiskās atrašanās vieta un adrese,” skaidroja Gertnere.
Bieži vien krāpnieku izveidotajā veikalā “vispār nav nekādas informācijas, kas tas par uzņēmumu, kur tas atrodas, kurā pasaules malā tas atrodas, ir pārsvarā e-pasta adrese”, stāstīja PTAC pārstāve.
Tātad – ne vienmēr drīkstam noticēt paši savām acīm un cerēt, ka vilinošais piedāvājums tik tiešām ir reāls un ka jūs saņemsiet kāroto preci arī tad, ja interneta veikala reklāmu esat pamanījis populārākajos sociālajos tīklos un pat ziņu lapās.
“Cilvēks, pirmkārt, riskē ar to, ka samaksās naudu un prece vienkārši netiks atsūtīta. Otrkārt, prece tiks atsūtīta, bet tā varbūt nebūs tādā izskatā, kā tajā mājaslapā bildēs bija nojaušams, trešais moments, kas varētu būt, tomēr šis privātuma moments. Mēs nevaram apgalvot un nezinām, kā pēc tam, kādā veidā tiks izmantoti mūsu dati un šī maksājuma informācija,” brīdināja Gertnere.
Ja esat ieraudzījis aizdomīgu reklāmu internetā, noteikti ziņojiet par to platformas turētājam, ka, visticamāk, šī reklāma ir krāpnieciska un neatbilst platformas, piemēram, “Facebook” lietošanas noteikumiem.
Ja neuzķersieties jūs, reklāma var apmuļķot kādu citu.
Turklāt ir elementāri paņēmieni, kā reklāmas patiesumu pārbaudīt, norāda “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
“Ja kaut kas maksā pārāk lēti vai piedāvājums šķiet pārāk labs, visbiežāk viņš tomēr izrādīsies krāpniecisks. Uz to vienmēr vajag skatīties. Ja kaut kas šķiet pārāk nereāls, tas arī visbiežāk ir nereāls,” skaidroja Mālkalnietis.
“Skatāmies, kas tas ir par produktu. Vai viņam ir reālas atsauksmes, vai, ja, piemēram, viņam tur ir kaut kāda lapa, kurā apakšā pierakstījuši cilvēki, cik tas produkts ir labs, vai mēs varēsim tur galā ierakstīt savu atsauksmi? Visbiežāk izrādīsies, ka tas nav iespējams, jo lapā būs ievietoti tikai viņu autoru izvēlēti teksti. Vai arī tie jūsmīgie raksti, viņi nebūs saistīti ar preci vai tās labumu,” stāstīja Mālkalnietis.
Eksperti aicina ikkatru būt vērīgam un uzmanīgam plašajā interneta pasaulē. Ja redzat, ka jūsu iekārotā apģērba bilde ir apskatāma jau desmitiem dažāda nosaukuma interneta veikalu piedāvājumos, visticamāk, kāds vēlas iedzīvoties uz jūsu rēķina.
