Salacas otrā nēģu tača saimnieks, pieredzējušais zvejnieks Visvaldis Šrenks pie sava zvejas namiņa Salacas krastā tīra zivis un vērtē, ka par nēģu lomiem vēl nevar priecāties - tos iespaidojis siltais laiks un ūdens līmenis. Līdzīgs vērtējums par šī rudens lomiem ir arī Svētupes nēģu zvejniekam Nikolajam Koluškinam: "Silts ir ārā, ūdens silts...Viss ir iekavējies. Jāiet uz jūru ķert zivis. Novemrī varbūt paliks vēsāks... Cerība ir."
Un sanāk tā -
ja mēs priecājamies par šī rudens zeltainajām krāsām, sauli, tad nēģim tas nebūt nav pa prātam.
Zvejnieku saimniecības „Kurķis" jeb pirmā nēģu tača saimnieks Aleksandrs Rozenšteins stāsta, kādiem tad ir jābūt priekšnoteikumiem dabā, lai varētu cerēt uz nēģu lomiem:
"Sākās jau maija beigās un turpinājās visu vasaru šis sausums. Burtnieku ezerā arī neatceras tik zemu līmeni pēdējos gados, līdz ar to arī Salaca nav ūdeņiem bagāta. Nēģim vajadzīgs sajust upi, straumi... vēl nēģu ražas nav. Vajag arī jūras vēju, viļņus ar baltiem galiem, rietumu, dienvidrietumu vēju."
Bet to, ka ir bijuši gadi, kad nēģu lomi Salacā ir sarukuši pavisam niecīgi, liecina ziņas Salacgrīvas muzejā, taču tā direktore Ieva Zilvere stāsta, ka toreiz bija citi iemesli – padomju gados upē bija ūdens netīrs, iepludināja no fermām.
Nēģu zvejnieki atzīst, iespējams, lielie nēģu lomi vēl tikai priekšā. "Nēģi jūrā ir, ja būs laika apstākļi atbisltoši, viņš parādīsies." saka Aleksandrs Rozenšteins, un viņa viedokli apstiprina arī pieredzējušais nēģu zvejnieks Oļegs Sumčenko.
Nēģu zveja ilgst līdz 1. februārim.
