VUGD darbinieki novērojuši, ka cilvēki no laukiem labāk zina, kā rīkoties negaisa laikā. Savukārt tieši pilsētās izsaukumu skaits negaisa laikā ir lielāks, norāda Inga Vetere. „Pilsētās ir pilsētas stendi, un stiprais vējš tos var atraut. Tāpat no balkona var noraut kādu priekšmetu, un tad šis priekšmets var trāpīt cilvēkam,” saka Vetere.
Vienmēr, kad ir stipras vēja brāzmas, koki gāžas ne tikai uz ceļa braucamās daļas, bet arī uz automašīnām. Tādēļ ugunsdzēsēji iesaka, ja ir paziņojumi par stipru vēju, mašīnas novietot tur, kur nav apdraudējuma. Tāpat īpaši jāuzmanās no elektrības traumām.
Ja pamanām pārrautos vados, un mēs nezinām, vai tie ir vai nav elektrības vadi, vai tajos joprojām ir strāva. (..) Tas ir bīstamāk par visu pārējo,” norāda Vetere.
Gadījumā, ja cilvēks tomēr cietis no elektrotraumas, apkārtējiem jāsniedz palīdzība, uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola. Ja cilvēks ir pie samaņas, arī tad jāizsauc mediķi, jo veselības traucējumi var parādīties arī neilgu laiku pēc negadījuma.
Ja cietušais ir bez samaņas, nevajadzētu iet prom. Vajadzētu pārbaudīt, vai cilvēks vēl elpo. Ja neelpo, tad vēl pirms mediķu ierašanās ir jāsāk atdzīvināšanas pasākumi. Vēlos uzsvērt, ka cilvēks, kurš guvis zibens traumu, nav bīstams apkārtējiem, tāpēc palīdzības sniegšana – sirds masāža, elpināšana – apkārtējiem būtu jādara,” saka Vītola.
Arī otrdien bijis gadījums, kad vīrietis darba laikā cietis no strāvas sitiena. Viņš paslēpies zem nojumes un atbalstījies pret metāla stieni. Šogad tas ir vismaz otrais gadījums, kad cilvēks guvis traumu zibens dēļ.
Tāpat bijuši gadījumi, kad zibens traumas gūtas, runājot pa telefonu pie atvērta loga, turot rokās slapju lietussargu, arī strādājot mežā, slēpjoties zem kokiem. Tādēļ arī ugunsdzēsēji uzsver, ka drošības pasākumi ir jāievēro.
