“Apjaušot kopumā šo situāciju par visiem četriem novadiem, mēs konstatējām, ka nav nepieciešams ieviest kādu īpašu stāvokli vai izsludināt ārkārtas situāciju, jo cilvēki cietuši nav, cietušie pamatā īpašumi, ceļi, koki, un visi darbi notiek operatīvi. Visi dienesti bija iesaistīti un uzdevumu augstumos savus darbus veica,” par četru novadu (Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils) Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdē nolemto pastāstīja Tukuma novada vadītājs Ēriks Lukmans.
Tāpat Civilās aizsardzības komisija nolēma uzdot visu četru novadu izpilddirekcijām apkopot šīs dabas stihijas radītos zaudējumus jebkurā īpašuma formā un jebkuros apmēros atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kā tiek noteikti šie zaudējumi.
Pēc šīs informācijas apkopošanas to iesniegs domēm, lai domes deputāti varētu lemt vērsties valdībā, lūdzot papildu līdzekļus stihijas postījumu seku likvidēšanai.
KONTEKSTS:
Tukumā pēc otrdienas negaisa uz katras ielas ir pa nolūzušam kokam, ir applūduši veikali un to noliktavas, tāpat lieli postījumi varētu būt lauksaimniekiem.
Laika ziņu žurnālists Toms Bricis, pētot meteoroloģiskos arhīvus, līdzīgu vētru manīja tikai 2002. gadā. Viņš otrdienas negaisu nosauca par spēcīgāko pēdējo desmit gadu laikā, kā arī par vienu no spēcīgākajiem pēdējās desmitgadēs. Divās vietās varētu būt plosījies arī virpuļviesulis jeb tornado. Bricis arī skaidroja, ka negaiss bijis negaidīts, jo šādi negaisi raksturīgi jūlijam un augustam, kad Baltijas jūra ir sasilusi. Bricis brīdināja, ka negaisi Eiropā turpina veidoties, tādēļ tiem ir jāgatavojas.
