Negaidīts spriedums zemes nomas maksas lietā par labu dzīvokļu īpašniekiem

Pirmo reizi kāda no Rīgas tiesām lēmusi, ka strīdos par piespiedu zemes nomas maksas piedziņu ievērojams Komerclikumā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš, nevis Civillikumā ierakstītie desmit gadi. Tādējādi noraidīta viena no neskaitāmām zemes īpašnieku prasībām no dzīvokļa īpašnieka piedzīt teju desmit gadus vecu zemes nomas maksas parādu.

Lai arī Tieslietu ministrija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) publiski paudis, ka zemes un dzīvokļu īpašnieku strīdus vajadzētu skatīt tieši Komerclikuma izpratnē, līdz šim pēc šāda principa pieņemti vien daži lēmumi Latvijas reģionos.

Zemes īpašnieku pārstāvis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu sauc par nelikumīgu un gatavojas to pārsūdzēt.  

Līdz šim veiksmīgo tiesu praksi īpašnieki izmantojuši, sūtot iedzīvotājiem paziņojumus par parādiem un tā liekot saprast – izredžu, tiekoties tiesā, nebūs. Bet Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums liecina par pretējo.

“Mēs uzskatām, ka tas ir tāds lūzuma punkts un ledus sakustējies,” sacīja Gundars Ūdris, kurš tiesas procesos par piespiedu zemes nomas maksas parādiem pārstāv vairākus dzīvokļu īpašniekus.

Jurists, biedrības “Tauta pret zemes baroniem” valdes loceklis Gundars Ūdris jau ilgstoši tiesas procesos mēģinājis pierādīt – dzīvokļu un zemes īpašnieku strīdus par nomas maksas parādiem jāskata Komerclikuma izpratnē, tomēr galvaspilsētā, kur tiesas risina simtiem šādu lietu, tiesnesi pārliecināt izdevies pirmo reizi.

“Es tur pieminēju doktrīnas, ko ir teikuši tiesību zinātnieki, gan mūsu atzīti juristi, Tieslietu ministrijas un PTAC viedoklis, un es uzdevu jautājumu tiesnesei – ja šie nav komercdarījumi, kas tas ir? Ja tas nav komercdarījums… Lietā nav bijis strīds, ka zemes īpašnieks ir komersants. Komersants nekad to nav slēpis, ka viens no peļņas veidiem, ko viņš gūst, ir zemes iznomāšana, tātad tas ir komercdarījums,” pauda Ūdris.

Līdzšinējā tiesu praksē, ar tikai vienu izņēmumu, lemts, ka, tā kā runa ir par piespiedu zemes nomas maksas attiecībām, kas pastāv uz likuma, nevis abu pušu noslēgta līguma pamata, Komerclikums šādos gadījumos nav piemērojams. Ar tiesnesi, kas pieņēmusi šo, dzīvokļa īpašniekiem labvēlīgo lēmumu, sazināties neizdevās, jo viņa ir atvaļinājumā, bet tiesas spriedumā motīva daļā rakstīts:

“Tiesa konstatē, ka izveidojušās piespiedu nomas tiesiskās attiecības, kuras pašas par sevi izriet no likuma, taču, izvērtējot konkrētā zemes īpašnieka darbības sfēru un uzskatot, ka tas ieguvis zemi komercdarbības rezultātā, būtu piemērojams Komerclikumā noteiktais saīsinātais noilguma termiņš.”

Zemes īpašnieki šo lēmumu grasās pārsūdzēt.

„Pilsētas zemes dienesta” prokūrists Normunds Šlitke uzskata, ka spriedums ir “absolūti nelikumīgs, pretrunā ar Augstākās tiesas judikatūru, rupji pārkāpjot likumu”, kas nosaka, ka tiesai jāņem vērā Augstākās tiesas secinājumi, judikatūra.

“Tādējādi konkrētā tiesnese, tāpat kā vēl divas tiesneses no 500 tiesnešiem Latvijā, ir rupji pārkāpusi likumu. Mēs ne tikai pārsūdzēsim, mēs “Jurista Vārdā” aprakstīsim šo tīšo likuma pārkāpumu,” solīja Šlitke.

Dzīvokļu īpašnieku pārstāvis gan ir pārliecināts par uzvaru arī otrajā instancē un cer – šis spriedums varētu kalpot par argumentu, lai tiesas pieņemtu arī citiem dzīvokļu īpašniekiem labvēlīgus lēmumus.

Viņš stāstīja, ka visus cilvēkus, kas vērsušies ar līdzīgām problēmām biedrībā, viņi tagad aicinās vēl vairāk vērsties tiesā, “pagaidām tie ir tikai daži simti, mums ir informācija, ka šī problēma skar vairākus tūkstošus, vairākus desmitus tūkstošu”.

Tikmēr Saeima šobrīd strādā pie likumprojekta, lai pārtrauktu ieilgušās piespiedu zemes nomas attiecības, kurām pakļauti vairāki tūkstoši dzīvokļu īpašnieki. Nolemts arī maksimālo zemes nomas maksu  turpmākos trīs gadus pakāpeniski samazināt, bet šo lēmumu zemes īpašnieki gatavojas pārsūdzēt Satversmes tiesā, kas iepriekš – līdzīgā situācijā – bijusi viņiem labvēlīga.   

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti