Negaidīts deputātu balsojums atstāj Latvijas Radio bez studijas Latgalē

Negaidīts Saeimas Budžeta un finanšu komisijas lēmums nepiešķirt 87 tūkstošus eiro Latvijas Radio (LR) atstāj radio bez  studijas Latgalē, lai gan iepriekš deputāti pauda atbalstu studijas izveides iecerei. 

Tāpat budžetā nav iekļauti 106 000 eiro elektronisko mediju monitoringa un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sekretariāta kapacitātes stiprināšanai.

Abas šīs iniciatīvas kā aktuālas un atbalstāmas ar vienbalsīgu „par“ pēc karstām debatēm 11.decembrī novērtēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, atgādina NEPLP. Dažas dienas vēlāk – 16.decembrī – Budžeta un finanšu komisija abas šīs iniciatīvas pēkšņi noraidīja.

„NEPLP ir izveidota, pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Tas, ka tiek veiktas korekcijas NEPLP budžeta pieprasījumā, svītrojot no sabiedrības interešu viedokļa akūti nepieciešamās iniciatīvas, norāda uz izpratnes un kopīgas valsts stratēģijas trūkumu mediju politikā,” uzsver NEPL Padomes loceklis Dainis Mjartāns.

Apzinoties milzīgo Latgales reģiona lomu Latvijas nacionālo interešu un drošības kontekstā, NEPLP strādājusi pie informatīvās telpas stiprināšanas.  Ir attīstīts raidījumu „Kolnasāta” LR1 programmā; ir nodrošināta LR4 programmas apraide visā Latgales teritorijā; uzstādīti raidītāji Viļakā un Piedrujā un palielināta raidīšanas jauda Daugavpilī, Rēzeknē un Dagdā; 2015. gada janvārī tiks īstenota LR4 reklāmas kampaņa Latgalē; NEPLP ir uzrunājusi Latgales augstākās mācību iestādes, kā rezultātā Rēzeknes Augstskola plāno jau 2015./ 2016. studiju gadā veidot jaunu profesionālo maģistra līmeņa studiju programmu Komunikāciju zinātnē.

Nākamais loģiskais solis, par ko jau sen diskutēts, ir Latvijas Radio studijas izveide Latgalē, lai radītu klātesamības efektu reģionā un, nākotnē, sadarbojoties arī ar Latvijas Televīziju, veidotu vietējai auditorijai un arī visiem Latvijas cilvēkiem piemērotu sabiedriskā medija saturu.

Latvijas Radio reģionālās studijas uzdevums būtu pildīt sabiedrisko pasūtījumu LR4 programmai (krievu un citu mazākumtautību valodās), kā arī nodrošināt reģionālās informācijas plūsmu LR1, LR2 un LR3 programmām, kā arī portālam lsm.lv, tādā veidā, stiprinot Latgales informatīvo sasaisti ar pārējiem Latvijas reģioniem un garantējot, ka pierobežā dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji tiek informēti par valstī notiekošajiem procesiem un starptautisko notikumu attīstību.

“Mēs nevaram aizbraukt uz Latgali un katrā mājā pagriezt antenas uz otru pusi, bet ko mēs varam izdarīt - ir veicināt pašmāju informācijas līdzekļu attīstību un to jādara tur kur, valsts ir visvairāk ievainojama, proti, Latgalē. Saeimas balsojums pret sabiedriskā medija - Latvijas Radio attīstību uz vietas, valsts austrumos, ir balsojums pret valsts drošību,” norāda Dainis Mjartāns.

Latgales studijas izveidei un satura ražošanai bija nepieciešami 87 tūkstoši eiro (divu latviešu programmu vadītāju atalgojumam, telpu remontam, studijas aprīkojumam un telpu īrei), šī iniciatīva guva atbalstu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, taču Budžeta komisija un vēlāk arī Saeima uzskatīja, ka Latgale var iztikt bez sabiedriskā medija klātbūtnes.  

Tāpat NEPLP norāda, ka naudas nepiešķiršana mediju monitoringam bija nepieciešama  gan, lai tiktu identificēti Latvijas likumu pārkāpumi, gan, lai reaģētu uz iedzīvotāju sūdzībām par iespējamajiem pārkāpumiem mediju saturā, gan, lai konstatētu propagandu, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas nacionālo drošību.

Pašlaik NEPLP var atļauties algot trīs darbiniekus (divus no tiem uz pusslodzi), kuriem būtu jāmonitorē viss Latvijā redzamais un dzirdamais elektronisko mediju saturs. Šo darbinieku darba stundu skaits gadā ir 4200 stundas, bet Latvijā reģistrētie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi gadā raida vairāk nekā 600 000 stundu satura.

Tātad NEPLP „radarā“ nonāk nepilns 1% no visa uzraugāmā satura. Bez tam, minētajiem darbiniekiem ir jāgatavo monitorētā satura stenogrammas, jāgatavo attiecīgi ziņojumi. Ar tiem visiem pēc tam strādā viens NEPLP štata jurists un viens ārštata jurists uz pusslodzi.

NEPLP lūdza finansējumu vismaz divu jaunu darba vietu izveidei Monitoringa centrā un saņēma vienbalsīgu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu atbalstu. Tomēr budžetā šī iniciatīva nenonāca.  

Tas nozīmē, ka NEPLP faktiski nevarēs uzsākt cīņu pret nelegālajiem kabeļoperatoriem (šādu iespēju paver izmaiņas likumdošanā), kuri Latvijā retranslē citās valstīs veidotu saturu, - bieži vien, ne to draudzīgāko mūsu valstij. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt