Sašutumu un iebildumus par pārmaiņām izteikusi gan invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons", gan arī Labklājības ministrija, kas atteikusies akceptēt grozījumus Ministru kabineta noteikumos.
Noteikumi par to, ka ikvienai ārstniecības iestādei jābūt aprīkotai tā, lai tajā var iekļūt cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, lai viņiem būtu pieejams katrs ēkas stāvs, tostarp – tualete tajā, tika pieņemti pirms pieciem gadiem.
Šovasar, tuvojoties laikam, kad pārejas periods beidzas un ārstniecības iestādēm noteikumi jāpilda, Veselības ministrija nolēmusi tos mainīt.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta vadītājs Ēriks Miķītis norāda, ka savulaik noteikumi pieņemti, cerot uz optimistisku izaugsmi arī veselības aprūpes jomā. Tas licis domāt, ka piecos gados visu izdosies sakārtot. Tomēr pieci gadi pagājuši, un noteikumi draud pārvērsties par normatīvu, kuru neievēro dzīvē.
Līdz ar to izdarītas izmaiņas, kas vairs neparedz ne liftus, ne tualetes katrā stāvā. Uzsvars tiek likts uz to, lai ārstniecības pakalpojums kustībās ierobežotam cilvēkam vispār būtu pieejams. Jaunās vai pārreģistrētās praksēs normas par vides pieejamību ir saistošas tiktāl, cik tās paredz dažādi būvnormatīvi. Savukārt pārējiem ir dota samērā liela iespēja dažādām variācijām.
Ja ārstniecības iestāde spēj pamatot, kādēļ vide nav pieejama, tai pietiks ar to, ka pacientam būs pieejama norāde, kur vēl citur var ārstēties. Piemēram, ka var iekļūt pie ģimenes ārsta vai zobārsta blakus kvartālā vai blakus pilsētā. Vai kopā ar savu zobārstu aizbraukt uz klīniku Dzirciema ielā, un tur tiks nodrošināta iekārta zobu labošanai.
„Es domāju, ka šie noteikumi ir atrasts uz šo brīdi labākais risinājums, kompromiss, ko var atrast starp reālajām iespējām un to nepieciešamību, kas pacientiem ir jāsaņem no veselības aprūpes sistēmas," skaidro Miķītis.
Jau šobrīd, cilvēkam ratiņkrēslā nav pieejama vide un pakalpojumi 40% ārstniecības iestāžu.
Par to liecina Veselības inspekcijas pētījums, pārbaudot 751 ārstniecības iestādi. Tas nozīmē, ka pat pie esošajām normām aptuveni trīssimt ārstniecības iestādes nespēja nodrošināt prasīto.
Līdz ar pieņemtajām izmaiņām esošā situācija savā ziņā tiek legalizēta. Bet tās iestādes, kuras tērēja līdzekļus un pārmaiņām gatavojās, no uzraudzības viedokļa būs vienādās pozīcijās ar tām, kuras nedarīja neko.
Pret pārmaiņu atcelšanu iestājās Labklājības ministrija, kas izmaiņas noteikumos tā arī nesaskaņoja, tāpat kā invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons". „Ja mēs gribam vienlīdzīgu sabiedrību vai līdzvērtīgu sabiedrību, kur vecs cilvēks, sieviete ar bērnu vai invalīds var saņemt pakalpojumu, nepiedomājot, kur viņš drīkst iet, kur viņš nedrīkst iet, vai bija sarakstā, un vai tur būs tā tualete, vai viņš tiks iekšā. Mēs uzskatām, ka ir jābūt pieejamam. Cilvēkam nav par to jāpiedomā. Viņam ir jāspēj iziet ārā no mājas, uz darbu, uz medicīnas iestādi, nedomājot par to, vai tur būs lifts vai kas cits," saka Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Veselības ministrija kā panākumu nosauc informācijas pieejamību – ikviens varēs pārliecināties, kurās iestādēs var tikt pie pakalpojuma, un kurās – nē.
Ziņas pusgada laikā apkopos Veselības inspekcija, bet par sniegto ziņu patiesumu atbildēs katras ārstniecības iestādes vadītājs.
„Mūsuprāt, šīs normas nevarētu labi darboties, jo ja tu neesi saskāries ar šo pieejamības problemātiku. Tad ir grūti saprast, kas ir viens vai divi pakāpieni. Vai varbūt kaut kāds rokturis vecam cilvēkam," atzīmē "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis.
Pieņemtie noteikumi tiem, kas vēlas būt līdzvērtīgi sabiedrības locekļi, ir kā auksta ūdens šalts. Sintija Bērziņa, kura pārvietojas ratiņkrēslā, nupat kā uzvarējusi pirmās instances tiesā, kurā viņa vērsās, kad ar jaundzimušo bērnu nespēja nokļūt līdz ārstiem nepieejamās vides dēļ. Spriedums Veselības inspekcijai uzliek par pienākumu rakstiski atvainoties. Atvainoties par prettiesisku bezdarbību, nekonstatējot ārstniecības iestāžu uzbrauktuvju neatbilstību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Veselības inspekcija domā, ka šis spriedums atspoguļo būtībā to pašu, ko samainītie Ministru kabineta noteikumi – galvenais ir saņemt pakalpojumu, nevis padarīt pieejamas pilnīgi visas vietas, kur sniedz veselības aprūpes pakalpojumus.
Spriedumu sola pārsūdzēt abas puses. Savukārt mainītie noteikumi liek domāt, ka tomēr invalīdam iespēja tikt līdz ārstam būs kā laimes spēle – izdosies vai nē.
"Apeirons" līdzšinējā pieredze rāda, ka vienlaikus ar sūdzību par vides nepieejamību, bieži vien atklājas, ka patiesībā uzlabojumus neļauj veikt nevis nevarēšana, bet gan negribēšana. No otras puses Veselības inspekcijā divu gadu laikā bijušas tikai divas sūdzības par nepieejamu vidi medicīniskās palīdzības saņemšanai. Līdz ar to, jāteic, ka arī tie, kuri cietuši vides nepieejamības dēļ, acīmredzot atteikušies no cerībām uz uzlabojumiem.
