Nederīga pārtika Latvijā joprojām nonāk izgāztuvēs - ziedošanai trūkst regulējuma

Pārtikas uzraudzības likumā teikts – pārtika, kurai ir beidzies derīguma termiņš, nav derīga izplatīšanai. Un Latvijā liela daļa no tās nonāk izgāztuvē, bet statistikas par to nevienam nav. Veikali labprāt ziedotu pārtiku, kura varētu būt vēl derīga, bet pašlaik tas ir sarežģīti un pilnīgs regulējums tam vēl tikai top.

Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzīšanas daļas vadītāja Tatjana Marčenkova atzīst, ka statistikas par to, cik daudz produktu no veikaliem nonāk atkritumu konteineros, dienestam nav.  

Informācija ir vien par to, ka pērn no veikaliem savāktas 1600 tonnas pārstrādātu gaļas produktu, kam beidzies derīguma termiņš – desas, pastētes un citas lietas. 70% no tiem nonāca izgāztuvēs, mazākā daļa tika otrreiz pārstrādāta vai izbarota dzīvniekiem. Tiesa veikali ir ieinteresēti preci maksimāli daudz izpārdot, lai minimizētu zaudējumus.

“Maxima Latvija” pārstāve Zane Udrase stāsta, ka preces, kurām tuvojas derīguma termiņš, noceno un izliek speciālā plauktā.

Savukārt ziedot pārtiku pēc derīguma termiņa beigām veikaliem ir sarežģīti.

“Ir pāris patversmes, uzņēmumi, kuri ir licencēti PVD un ir saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas. Šiem uzņēmumiem mēs varam nodot [pārtiku],” stāsta Udrase.

“Mēs labprāt šo pārtiku ziedotu labdarībai. Līdzīgs likums no pagājušā gada 1. septembra darbojas Lietuvā. Tas attiecas uz pārtiku, kurai ir derīguma termiņš ar norādi “ieteicams līdz”. Tas nozīmē, ka šajā periodā konkrētām grupām no pārtikas ir savi termiņi, kad to var nodot labdarībai,” saka “Rimi Latvia” pārstāve Inga Bite.

Iespējams, sarežģītības un birokrātijas dēļ šādas licences izsniegtas maz. Pat Rīgas Zooloģiskais dārzs nedrīkst saņemt pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš.

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns stāsta, ka zoodārzā būtiskākais bija tas, ka dzīvniekiem varēja piedāvāt “pa druskai no tā, pa druskai no tā”, ja zoodārzā ir  “viena vai divas ķirzakas, kurām ļoti garšo viens produkts, ko citiem daudz nevajag, tad vienu, divus lakstiņus varēja no tās kaudzes izvēlēties”.

“Tagad tas pats notiek, tikai jāiet uz veikalu,” viņš piebilst.

Pārtikas un veterinārajā dienestā skaidro – ir produkti, kas pēc derīguma termiņa beigām tiešām varētu būt nekaitīgi cilvēka veselībai, bet neviens nevar pateikt, kādi ķīmiski procesi notiek precēs, kuru sastāvā ir daudz un dažādu vielu un kā tie ilgtermiņā var ietekmēt organismu.

Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dažāda pieeja, ko darīt ar pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš, bet šobrīd visā Eiropas Savienībā norit aktīvas diskusijas, ko darīt ar produktiem, kuriem kā  derīgumu termiņš ir norādīts “ieteicams līdz ” datums. Tādi produkti, piemēram, ir milti, putraimi, kafija, tēja un citi.

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktores vietniece Dace Ugare stāsta, ka Eiropa izstrādā vadlīnijas par to, “kā vajadzētu dalībvalstīm izstrādāt vietējo normatīvo aktu bāzi, lai šos produktus ziedotu, lai Eiropas Savienības dalībvalstīs normatīvo aktu bāze un ziedošanas sistēma veidotos plus mīnus līdzīga”.  

Tas viss tiek darīts, jo Eiropas Savienības līmenī tiek nopietni domāts, kā mazināt atkritumus, tajā skaitā pārtikas. Šis būs iemesls, kas spiedīs arī Latviju sakārtot savu iekšējo sistēmu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti