Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") ir pārliecināts, ka sešgadnieki mācības varētu sākt jau 2019.gada 1.septembrī. Pēc viņa teiktā, mācību saturs būs pielāgots un arī infrastruktūra būs gatava, jo jau šobrīd gandrīz puses skolu ir integrētas ar pirmsskolām.
"Bet attiecībā uz pedagogu gatavību, es varu teikt ļoti vienkāršu lietu - sešgadnieki pie mums nenolaidīsies no Marsa. Mums viņu būs tikpat daudz kā šogad, kā nākamgad, un mums ir pedagogi, kas ar viņiem sekmīgi strādā," saka ministrs.
Ministrija esot ņēmusi vērā arī daudzos iebildumus un ieteikumus. Bērni pirmajā klasē varēs iet gan skolā, gan bērnudārzā. Elastīgāka pieeja būšot arī skolas gaitu uzsākšanas brīdim. Reforma paredz, ka skolas gaitas bērniem būs jāuzsāk gadā, kad paliek seši gadi. Tad, ja bērns dzimis pēc septembra, kas nozīmētu skolas gaitu uzsākšanu piecos gados, vecāki pēc izvēles varēs bērnu laist skolā gadu vēlāk. Arī citos gadījumos skolas uzsākšanu varēs atlikt, taču tad būs vajadzīga ārsta zīme. Mācību stunda 1. klasē ilgšot 35 minūtes.
Reformas oponenti atzīst, ka reformā ir daudz kas uzlabots, tomēr joprojām ir arī neatrisinātas lietas un pārmaiņas vismaz par gadu jāatliek. Izglītības darbinieku arodbiedrībā secina, ka nav skaidrs, kā paspēs visu sagatavot.
"Vēl viens tāds paradokss - ja šodien grib sešgadīgu bērnu laist pirmajā klasē, ir vajadzīgs ģimenes ārsta un psihologa atzinums, ka viņš tiešām ir gatavs, tad uz jauno reformu ejot - tad kā - sanāk pretruna, tur jau ar varu dzenam to bērnu, nenodrošinot to vidi, lai viņa būtu maksimāli draudzīga," skaidro Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ilze Vanaga.
Par to, lai saglabātu esošo kārtību, portālā "manabalss.lv" parakstījušies vairāk nekā 10 000 cilvēku, un trešdien Saeimā lems, vai pieņemt šo iesniegumu tālākai izskatīšanai. Izglītības ministrs uzskata uzskata, ka parakstu vākšanas brīdī sabiedrībai bijis daudz mazāk informācijas, nekā šobrīd, bet parakstu vākšanas iniciatori uztur to aktualitāti.
Pēc iniciatīvas autoru domām, satura reforma ir vajadzīga, bet ne mehāniski mazākos bērnus ieceļot skolas solā. Turklāt jau šobrīd praksē tiek īstenota obligātā izglītība no bērnu piecu gadu vecuma.
Arī Veselības ministrija lūdz Izglītības ministriju atkārtoti izvērtēt, kādu ietekmi uz sešus gadus vecu bērnu veselību radīs izmaiņas, jo šobrīd šād izvērtējums neesot veikts.
KONTEKSTS:
Ministru kabineta komiteja pirmdien, 26.martā, nolēma virzīt izskatīšanai valdībā iepriekš atlikto jautājumu par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Paredzēts, ka valdībā jautājums tiks izskatīts nākamnedēļ.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicināja veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk. Sākotnēji bija domāts pārmaiņas sākt 2018./2019.mācību gadā, taču, redzot, cik ilgs ir saskaņošanas periods, ministrija secināja, ka jādod vēl viens sagatavošanās gads un pārmaiņas jāsāk no 2019./2020.mācību gada.
Sabiedrībā skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma neatbalstīja lielā vienprātībā, viedokļi ir dažādi. Izskatīšanai Saeimas Prezidijā nonākusi iedzīvotāju iniciatīva saglabāt esošo regulējumu, kas paredz skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma, kuras atbalstam portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.
