Tāpat domstarpības joprojām ir par pārraugāmo nozaru sadalījumu. Pilnīgas pārliecības nav arī par to, vai „Vienotības” atkārtoti premjerministres amatam virzītā Laimdota Straujuma apņemas vadīt valdību ilgtermiņā.
Lai gan vadošo lomu jaunās valdības veidošanā uzņēmusies „Vienotība”, kas 12.Saeimā ieguvusi 23 mandātus, vairāki faktori šo darbu būtiski apgrūtina. Partijas līderes Solvitas Āboltiņas nepārvēlēšana, Dzintara Zaķa atkāpšanās no frakcijas vadītāja amata saistībā ar aizdomām par viņam par labu notikušu balsu pirkšanu Latgalē un vairāku kandidātu ar valdi nesaskaņotās individuālās kampaņas - tas viss „Vienotībā” ir radījis spriedzi. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs gan noliedz, ka partijas spice būtu tiktāl cīņas par varu pārņemta, ka aizmirstu valdības veidošanu.
Rinkēvičs nedomā, ka pastāv problēmas tieši „Vienotībā”, jo vairāki koalīcijas partneri ir izvirzījusi savus uzstādījumus, bet „Vienotība” tikmēr cenšas konsekventi veidot valdību.
Sarunas par iekšējām ietekmes pārdalēm partijā nav patiesas, partijas valde apliecināja atbalstu Āboltiņai, viņa pievienojas komandai, kas piedalīsies sarunās par koalīcijas veidošanu, Latvijas Televīzijas „Rīta panorāmai” norādīja Rinkēvičs.
Rinkēviča pieminētie uzstādījumi, ir, piemēram, Nacionālās apvienības vēlme nākamajā koalīcijā redzēt arī astoņus mandātus ieguvušo Latvijas Reģionu apvienību, ko pēc piektdienas tikšanās apstiprināja viens no partijas līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
NA nav mainījusi savu viedokli, ka koalīcija ir jāpaplašina, jo tas būtu lietderīga ilgtermiņā un radītu stabilitāti, jo valdībai būs jāpieņem lēmumi, kas nebūs vienkārši, piemēram, drošības jautājumos, enerģētikas sektorā. Bloku ar Reģionu apvienību NA gan neviedos.
Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars pauda apņēmību strādāt gan valdībā, gan opozīcijā.
„Tas ir tikai sarunu sākums, mēs ieskicējām nozīmīgus punktus, ir daudz atvērtu jautājumu, par kuriem esam gatavai runāt ar NA sadarbības līmenī Saeimā,” norādīja Bondars.
Paplašināt koalīciju joprojām nevēlas ne „Vienotība,” ne Zaļo un Zemnieku savienība. „Zaļzemnieku” Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šonedēļ gan par sadarbību runāja ar mazākās 12.Saeimā iekļuvušās partijas „No sirds Latvijai” līderi Ingunu Sudrabu.
Brigmanis atgādināja, ka pašreizējā valdošā koalīcija ieguva 61 balsi, kas ir pietiekami, lai veidotu valdības koalīciju, tiesa, nedrīkst atstumt no darba jebkuru partiju, kurai vēlētāji uzticējušies.
Strīds par koalīcijas sastāvu ir cieši saistīts ar to, cik daudz amatu katrs partneris iegūs. Tomēr domstarpības ir radījušas arī partiju vēlmes pēc konkrētiem portfeļiem. Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības vēlme bez tās pārziņā esošo Aizsardzības, Zemkopības un Labklājības ministrijas iegūt divas resursu ministrijas ir sadusmojusi „nacionāļus”.
Zīle norādīja, ka ZZS prasības pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra portfeļa, vēlme saglabāt arī Zemkopības ministriju savā pārziņā un vēl iegūt Satiksmes ministrijas vadību ir neadekvātas, „jāuzņemas atbildība arī grūtajām sociālajām nozarēm”, bet ZZS prasības ir ļoti lielas „un bezkaunīgas manā skatījumā”.
Pirmdienas rītā koalīcija tiekas trīspusējās sarunās, bet pēc tam - pēc kārtas dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa. Viņš paudis cerību, ka jau otrdien varētu nosaukt nākamās valdības vadītāju.
Jau ziņots, ka tagadējās koalīcijas partneriem šobrīd atšķiras viedokļi par to, vai pēc jaunās Saeimas sanākšanas darbs valdībā būtu jāturpina tādā pašā sastāvā. Nacionālā apvienība uzskata, ka koalīcijā būtu jāiesaista arī Latvijas Reģionu apvienība. Savukārt „Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) apgalvo, ka koalīcijas paplašināšana neesot vajadzīga.
12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.
Pašreizējās valdošās koalīcijas politiķi jau sestdienas vakarā paziņoja, ka nākamās valdības kodols jāveido esošajām varas partijām – „Vienotībai”, Zaļo un Zemnieku savienībai un Nacionālajai apvienībai, taču nav izslēgta arī sadarbība ar politikas jaunpienācējiem Latvijas Reģionu apvienību.
