Pirmie kūlas ugunsgrēki parasti ir platības ziņā nelieli, bet līdz ar siltāku un sausāku laiku pērnās zāles degšanas apjomi palielinās, akcentē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Par kūlas dedzināšanu tiek piemēroti sodi, uzsver dienests, piebilstot, ka mīti par zāles dedzināšanas ietekmi uz augsnes auglību vai ērču skaita samazināšanos neatbilst patiesībai.
Tikmēr Latvijas upēs atšķirībā no citiem auksto ziemu gadiem pali teju visur sākušies gandrīz vienlaicīgi. Kā pastāstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Klints, Kurzemes upēs ledus daudzviet jau izgājis un dramatiskas sekas palu dēļ nav prognozējamas.
"Ja runājam par Kurzemes upēm, ūdens līmenis lielākoties sāk pazemināties, atsevišķos posmos vēl svārstās. Ledus iešana sākusies arī Mūsā pie Bauskas un Lielupes augštecē, bet, ik pa laikam bīdoties, izveidojas tādi nelieli sablīvējumi, kas nerada ļoti lielus plūdus, bet zemākās palienes ir applūdušas. Ledus ir sācis pajukt arī pie Jelgavas atsevišķos upes posmos, Ogrē, Lielajā Juglā, Mazajā Juglā. Šī reģiona upītēs arī posmos ir gājis ledus un vietām var būt applūdušas palienes.
Arī Gaujā vairākos posmos ir gājis ledus. Tāpat ledus sega saglabājas arī Daugavā, lai gan ūdens līmeņa kāpums joprojām ir.
Tuvākajās dienās ir gaidāms salīdzinoši ļoti silts laiks, kad palu process turpināsies, ūdens līmeņi paaugstināties, arī ledus iešana turpināsies. Tad pēc tam ir gaidāms, ka trešdien paliks nedaudz vēsāks, ceturtdien – ievērojami vēsāks, arī naktī uz piektdienu, un tad palu process nedaudz apstāsies," stāstīja Klints.
Hidroloģe prognozēja, ka marta vidū atgriezīsies siltums un tad pali kļūs intensīvāki Daugavā. “paliem nevajadzētu būt ļoti katastrofāliem. Tiem vajadzētu būt zem vidēji ilggadīgi novērotajiem,” viņa piebilda.
