Tas gan vēl nenozīmē drīzu situācijas uzlabošanos Latvijas reģionos, kur ārstu trūkumu izjūt visasāk.
Veselības ministrija ir radusi iespēju šajā studiju gadā par 30 vietām palielināt valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaitu. Tādējādi kopējais valsts apmaksāto vietu skaits sasniegs 230, tomēr, veselības ministre Anda Čakša atzīst - ar to īsti nepietiek.
„Šobrīd pretendentu skaits uz rezidentūru ir 349. Tie ir visi tie rezidenti, kas, ja tā var teikt, ir uzkrājumā no iepriekšējiem gadiem, kas nav tikuši iekšā rezidentūrā,” stāsta Čakša.
“Vēl jārēķinās, ka bez pamatspecialitātēm rezidentūrā ir apakšspecialitātes jeb subspecialitātes. Tādēļ arī šo rezidentu vietu skaits, kas būtu nepieciešams, ir vēl lielāks. Tas, ko mēs šobrīd varējām izdarīt, ir palielināt rezidentu vietu skaitu par 30, nodrošinot lielāku pamatspecialitātēs studējošo rezidentu skaitu. 2014. gadā bija cilvēkresursu darba grupa, kuru šogad mēs gribam atjaunot. Jau šonedēļ mums ir plānota kopēja sanākšana, lai strādātu pie cilvēkresursu plānošanas, sagatavotu ilgtermiņa plānu par to, cik tad ārsti Latvijā būs nepieciešami un kādās specialitātēs, lai varētu nomainīt tos ārstus, kas ir novecojuši un aizvietot tos ar jauniem,” skaidroja Čakša.
Ārstu trūkumu visasāk izjūt Latvijas reģionos. To apliecina arī vakanču saraksts ar darba piedāvājumiem rezidentiem. Tas liecina, ka, piemēram, Cēsu klīnikā ir nepieciešami 17 speciālisti, bet Rēzeknes slimnīcā – 16 dažādu specialitāšu ārsti.
Ministre gan uzņemas apsolīt, ka papildu izveidotās rezidentu vietas nākotnē ļaus risināt speciālistu trūkuma problēmu tieši reģionos.
„Stāsts ir par to, kur ir darba vieta. Rezidents izmācās, viņš ir apguvis konkrētu specialitāti, un tā ir nepieciešama dažādās vietās Latvijā. Kaut kas Rīgā, kaut kas reģionos… Bet es teiktu, ka sūtīt uz reģioniem.. Tas nav ar pātagu sūtāms stāsts, tas ir par to, ka kopā ar pašvaldībām mēs strādājam pie tā, lai uzlabotu piesaistīšanu reģioniem. Un mums ir jādomā par atalgojumiem, ko cilvēki saņem. Ir grūti izmācīties 12-13 gadus un pēc tam strādāt par ļoti mazu atalgojumu,” atzina ministre.
Slimnīcu biedrība tomēr par “pātagu metodi”
Tikmēr Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs domā, ka pašreizējā situācijā tomēr jāapsver „pātagas metodes” pielietošanas iespējas.
„Šī te pātagas metode ir tāda, ka, beidzot valsts apmaksāto rezidentūru, rezidentam ir kaut kādu laiku šīs valsts investīcijas jāatpelna. Tur ir vairāki mehānismi. Viens no šiem mehānismiem ir noteikt, ka noteiktus darba gadus rezidents atstrādā kādā vietā, kur valsts vēlas savu naudu investēt vai ir to investējusi. Un otra metode ir, ka, ja viņš nekalpo valstij, bet ir izmantojis valsts naudu, tad viņā ieguldītie valsts līdzekļi ir jānovirza citu rezidentu apmācībai,” uzskata Kalējs.
Viņš uzsver, ka dažādu specialitāšu ārstu trūkums medicīnā jau sasniedzis tādus apmērus, ka ar pakāpenisku rezidentu vietu skaita palielināšanu neko atrisināt nevar.
„Plus 30 vietas ir kaut kāds risinājums, bet tas ir ļoti neliels risinājums salīdzinājumā ar to ārstu un speciālistu trūkumu, kāds pašreiz eksistē Latvijā,” uzsver Kalējs.
“Pēc ministrijas datiem tas tuvojas 600, bet pēc Pasaules Bankas datiem tas trūkums tuvākajā laikā izpaudīsies, ka apmēram 3000 ārstu būs vajadzīgi. Ņemot vērā vecuma struktūru, pieprasījumu, kāds ir reģionos, pašlaik saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu, kas nu jau ir pusgadu vecs, tas trūkums ir apmēram tāds,” norāda Kalējs.
Daļa pašvaldību jau tagad jaunajiem ārstiem sola nodrošināt ne vien dzīvesvietu un transporta izdevumu kompensācijas, bet arīdzan parūpēties, lai viņu atvasēm būtu vieta pašvaldības bērnudārzā.
