Dienas ziņas

Turpina ģimenes iesākto Latvijas aizstāvēšanu

Dienas ziņas

Aizdomas par pārkāpumu Jēkabpils pilsētas svētkos

Neatkarībai veltīta konference

Nebija tā, ka Augstākā Padome tikai divreiz nobalsoja – konferencē pauž vēlmi pēc pētījumiem

Pagājuši 30 gadi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Lai valsts atgūtu neatkarību, nepietiktu vien ar Augstākās Padomes balsojumu. Brīvībai bija jāgatavojas, un lēmumi jāpieņem īstajos brīžos, pirmdien izskanēja gadadienai veltītā konferencē "Sapnis un piepildījumus. Brīvība un neatkarība". Klātesošie bija viensprātis, ka svarīgi ir pētīt un izvērtēt Augstākās Padomes darbu.

Pirms 30 gadiem 23. augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma lēmumu par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā. Atdot visu Latvijas Komunistiskās partijas mantu tās likumīgajai īpašniecei – Latvijas tautai. Šos notikumus spilgti atceras Augstākās Padomes deputāti, kuri arī balsoja par Latvijas Republikas valstisko statusu. Deputāti atceras – būtisks nebija tikai balsojums.

"Sabiedrībā pārsvarā valda viedoklis, ka mēs toreiz tikai divreiz nobalsojām.

Pirmo reizi 1990. gada 4. maijā par neatkarības deklarāciju un otrreiz – 1991. gadā 20. augustā par konstitucionālo likumu ''Par Latvijas Republikas valstisko statusu''. Mēs bijām vēstures izredzētie. Nenodevām savu tautu un izrādījām apņēmību balsot par Latvijas neatkarību. Šodienas konference, manuprāt, ir sākums zinātniskam Augstākās Padomes darba izvērtējumam," sacīja bijusī Augstākās Padomes deputāte Velta Čebotarenoka.

Tika ieguldīts liels darbs un lēmumi prasīja vēl lielāku drosmi. Uz to norādīja Anatolijs Gorbunovs, Augstākās Padomes priekšsēdētājs, kura runu nolasīja Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns:

"Konstitucionālais likums par valsts neatkarības atjaunošanu tika pieņemts ļoti dramatiskos apstākļos. Vēl nebija beidzies pučs, un Doma laukumā, pie Augstākās Padomes ēkas atradās bruņu transportieri ar augšup pavērstiem stobriem.

Mēs varējām zaudēt visu, kas bija sasniegts kopš 4. maija un Atmodas sākuma.

Tautas frontes frakcijas deputāti, kuri pildīja likumdevēja lomu apstākļos, kad līdztiesības frakcija sabotēja parlamenta darbu, strādāja neatlaidīgi un mērķtiecīgi. Frakcija bija labi organizēta un vadīta pašos sarežģītākajos apstākļos. Arī barikāžu un puča laikā. Tika nodrošināts kvorums plenārsēdēs un pieņemti izšķiroši lēmumi."

Augstākās Padomes darbu atzinīgi vērtē arī valsts prezidents Egils Levits, paužot ticību, ka padome iespēju robežās godprātīgi centās izveidot pilnīgi jaunu tiesisko sistēmu un pārmaiņas pamatoja ar tiesisku pamatu.

"Latvija netika veidota kā jauna valsts, un Latvija nepārņēma Latvijas PSR saistības un pienākumus. Latvija visu padomju okupācijas laiku bija pastāvējusi kā starptautiski atzīta valsts. Ar Augstākās Padomes lēmumiem mēs atjaunojām šīs Latvijas valsts neatkarību de facto.

Latvijas neatkarības atjaunošana uz valsts nepārtrauktības pamata, arī Augstākās Padomes darbs ir nozīmīgs un rūpīgi pētāms Latvijas vēstures posms.

Ir nepieciešams valsts atbalsts profesionāliem zinātniskiem pētījumiem par šo laiku. Esmu priecīgs, ka jaunajā valsts pētījumu programmā ir izdevis šim mērķim paredzēt finansējumu. Un tas varētu būt labs sākums nopietnam darba cēlienam," pauda Levits.

Paneļdiskusijās piedalījās pētnieki arī no citām valstīm, un tās turpināsies arī otrdien. Konference vērojama Latvijas sabiedrisko mediju vietnē LSM.lv.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt