Sadaļas Sadaļas

Kultūršoks

Kultūršoks. Sieviete - garīdzniece LELB! Būt vai nebūt

Kultūršoks

Kultūršoks. Vai Latvijai ir vajadzīga Teoloģijas fakultāte LU?

Kultūršoks

Neatrodot naudu skolotāju algu reformai, Šadurskis būtu gatavs atkāpties

Ja tuvākajā laikā 2017.gada valsts budžeta aplēsēs neatradīsies potenciālie pamatlīdzekļi visam nākamajam gadam, ar ko pēc jaunā atalgojuma modeļa izmaksāt algas vispārizglītojošo skolu skolotājiem, bērnudārzu audzinātājām, kas izglīto piecgadniekus un sešgadniekus, kā arī kultūrziglītības pedagogiem, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") gatavs upurēt amatu.

Sākot no nākamā mācību gada, visu pedagogu algas būtu jāaprēķina pēc jaunā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā atalgojuma modeļa. Tā būtu laba ziņa, ja vien 25.aprīlī, kas bija jaunās izglītības reformas prezentēšanas diena, nebūtu atklājies līdz tam noklusētais, ka kultūrizglītības iestāžu pedagogi šajā sistēmā nav iekļauti.

"Tā kā mēs runājam raidījumā "Kultūršoks", tad šī ziņa bija tiešam šokējoša 25.aprīlī, kad IZM ministrs nāca klajā, atklāja kārtis, kas tad nu ir šis jaunais darba samaksas modelis. Pateica - mums naudas nav, meklējiet paši. Manā skatījumā tas ir ļoti nekaunīgs gājiens no Izglītības ministrijas puses," uzskata Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas vadītājs Aldis Misēvičs

Šī ziņa satrieca kultūras nozarē strādājošos visos līmeņos, sākot ar Kultūras ministrijas (KM) augstākajām amatpersonām.

"Tas bija pārsteigums, protams, jā. Tā aizmiršana tomēr, es domāju, ir kā aizmirst ziloni, izlikties, ka mēs viņu neredzam istabā. Tomēr - skatāmies kā gribam - 15% visu skolēnu mācās mūsu [Kultūras ministrijas] sistēmā. Tā ir milzīga daļa no visas kopējās sistēmas. Tās nav kaut kādas dažas marginālas skolas valsts izglītības sistēmā," norāda KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Diskriminēti un nenovērtēti jūtas kultūrizglītības skolotāji.

"Mani aizskar dzirdēt ziņu pārraidēs, ka kādam gudronu dīķim mēs atradīsim vajadzīgos miljonus, jo tas vēl nav iztīrīts, bet skolotājiem neatradīsies. Viss liek domāt, ka izglītība ir maza lieta, jo tai nevar atrast," saka mūzikas pedagoģe, diriģente Aira Birziņa.

"Kad pie prezidenta atbrauc cits prezidents un ir vajadzīgi zēni, kas skaisti nodzied Valsts himnu, tad nezin kāpēc ir zvans uz mūsu skolu: “Vai jūs lūdzu nevarētu?”. Bet tad, kad ir runa par algām, tad kaut kā nē, mums jūs neesat vajadzīgi. Man ir ļoti skumji, un es nebrīnos, ka no šādas valsts cilvēki brauc prom. Un es nebrīnos, ka šādai valstij nav vajadzīgi izglītoti, kulturāli cilvēki, bet ir vajadzīgi plebeji, kas nedomā un ar ko ir viegli manipulēt. Paldies!" vēl skarbāk izsakās Rīgas Doma kora skolas arodbiedrības vadītāja, mūzikas pedagoģe Aija Ziņģīte

"Droši vien, ka tā ir kaut kāda komunikācija, kas ir pietrūkusi vai, kā lai saka, ja divi cilvēki sarunājas, nav garantijas, ka viņi cits citu saprot. Līdzekļu atrašana ir kopējs valdības uzdevums, un mēs nekādā ziņā neesam konflikta situācijā ar Kultūras ministriju, bet mēs kopīgi darām vienu un to pašu darbu, bet, protams, katrs no sava skatupunkta," skaidro izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Kultūrizglītības pedagogi valdības uzmanību gatavi pievērst dažādos veidos. Piemēram, valdības vadītāja Māra Kučinska e-pasts pārpludināts ar pedagogu un bērnu vecāku vēstulēm, kur aicināts situāciju strauji risināt, bet 31. maijā pie Ministru kabineta gaidāms pikets (plkst. 11.30 pievienojoties ģimenes ārstu protesta akcijai, - red.), kur pedagogi, bruņojušies ar pūšamajiem instrumentiem, pūtīs, cik spēka un cik vien šķībi iespējams.

Kultūras ministrija atbildīga par 16 profesionālajām vidusskolām, 147 pašvaldību mūzikas un mākslas skolām, kā arī trīs augstskolām – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju. Par kultūrizglītības iestāžu mācību spēku iekļaušanu jaunajā modelī iestājas arī valdības vadītājs.

"Tur, iespējams, jau ātrāk vajadzēja iesaistīt pašvaldību ekspertus, finanšu un kultūras ekspertus. Tā mēs uzreiz būtu nonākuši līdz pilnīgam modelim, jo šobrīd tāds tīši vai netīši radīts stress bija ļoti liels un manā skatījumā absolūti nevajadzīgs. Tas manā skatījumā nebūtu godīgi - palielināt algu vienā grupā, atstājot otru nost," spriež ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

Aprēķinus par kultūras jomas skolotāju algu reformas īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem gadā Kultūras ministrija Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtījusi pirms trim nedēļām, bet komentārus vēl nav sagaidījusi. Tikai par vienu ministrijas, kaut attālināti, ir vienojušās:  mūzikas un mākslas mācību iestāžu skolotājiem vajadzīgā nauda jāmeklē valsts budžetā.

Lai Kultūras ministrijas skolās jauno modeli ieviestu, sākot ar jauno mācību gadu, vajadzīgi aptuveni četri miljoni eiro, bet visam nākamajam gadam – 13 miljoni eiro.

"No tiem 13 miljoniem lielākā daļa aiziet uz mazajām mākslas un mūzikas skolām, un tad attiecīgi trīs un trīs sadalās starp augstskolām un vidējo izglītību. Tas viss ir diskusiju priekšmets. Mēs esam atvērti diskusijai, bet mums īsti nav izdevies līdz šim ar IZM izrunāt, ko tas nozīmē. Mēs te [Kultūras ministrijā] esam pārrēķinājuši savas vajadzības divas un trīs reizes, bet joprojām nekādu komentāru nav," stāsta Sandis Voldiņš.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ir pārliecināts, ka komunikācija starp abām ministrijām notiek gana bieži. Pirms pāris nedēļām notikusi vētraina tikšanās ar kultūras ministrijas pārstāvjiem un 70 kultūrizglītības jomā strādājošajiem.

"Tā bija sliktākā diena manā karjerā," saka Šadurskis.

Kopš mainījusies pārliecība, ka reformā jāiekļauj arī profesionālās izglītības pedagogi, sporta un kultūrizglītības iestāžu mācībspēki, arī augstskolu, koledžu un visu vecumu bērnu pirmsskolas mācību iestāžu pedagogi, reformas izmaksas no 27 miljoniem eiro gadā palielinājušās līdz 50 miljoniem eiro. 16 miljonus IZM jau atradusi savos resursos. Turpmāko divu līdz trīs nedēļu laikā plānots jauno modeli pilnveidot un virzīt ieviešanai.

Bet, ja tuvākajā laikā 2017. gada valsts budžeta aplēsēs neatradīsies potenciālie pamatlīdzekļi visam nākamajam gadam - 27 miljoni -, ar ko pēc jaunā principa izmaksāt algas vispārizglītojošo skolu skolotājiem un bērnu dārzu audzinātājām, kas izglīto piecgadniekus un sešgadniekus, Šadurskis gatavs upurēt amatu.

"Es jums varu apsolīt, ka, ja gadījumā bāzē nav šo 27 miljonu plus Kultūras ministrijas profesionālajai ievirzei, es nākamā dienā atsaucu Ministru kabineta noteikumus. Un, paldies par darbu Smiltēna kungam, jums būs jāmeklē darbs citur. Es ceru, ka man atradīsies darbiņš šeit, Saeimas kultūras, izglītības un zinātnes komisijā," - tā Šadurskis. 

Paši pedagogi gan smīn par skaļi izdaudzināto 62% algas pieaugumu pēc reformas īstenošanas. Nezinot reālo skolotāju ikdienas darbu, kāpums no 420 eiro par veco likmi uz 680 eiro par jauno - palielināto likmi, tikai virspusēji raugoties, šķiet ievērojamas izmaiņas.

"Šobrīd notiek publiska sabiedrības krāpšana valsts līmenī. Ir pēdējais laiks uzrakstīt, ka tiek palielināts likmes stundu skaits un algas reāli tiek palielinātas par 80 eiro. Pedagogu likmes tiek paaugstinātas par deviņām stundām. Jau pašlaik par 30 stundām pedagogs saņem 600 eiro uz papīra un, ja Šadruskis sola, ka būs 680, tad tas nozīmē, ka reāli maksa par vienu likmi palielināsies par 80 eiro," norāda mūzikas pedagoģe Aija Ziņģīte.

Lai arī cik liels vai niecīgs būs reālais skolotāju ieguvums, vispārizglītojošās skolās jauno aprēķinu pielietos sākot no jaunā mācību gada, bet kultūrizglītības iestādēs no jaunā kalendārā – 2017. gada.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt