Pienākums pārbaudīt amatpersonu deklarācijas ir Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), taču to patiesumu īsti nepārbauda neviena no šīm iestādēm.
KNAB vadītājs turklāt uzsvēra, ka birojs arī nav gatavs uzņemties šo pienākumu. „Biroja finanšu un cilvēcisko resursu nav pietiekami, lai šo funkciju – deklarācijas patiesuma pārbaudi - pārņemtu birojs. Ne datu bāzes, ne arī cilvēka profesionālisms, zināšanas, ne arī fiziski cilvēku skaits un pat izvietojums birojam nav pietiekošs,” norādīja KNAB direktors Jaroslavs Streļčenoks.
Par resursu trūkumu sūdzas arī Valsts ieņēmumu dienests. Neraugoties uz to, abām institūcijām gan uzdots sagatavot savus priekšlikumus. Kā izrietēja no diskusijām, sarunas iespējamas arī par daudz plašākām pārmaiņām, tostarp – ko vispār norādīt deklarācijā.
Otrdien, 24.maijā, Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta un citu iestāžu pārstāvjus par veidu, kā šobrīd tiek analizētas deklarācijas.
Kā galveno likuma trūkumu komisijas priekšsēdētājs, partijas „Vienotība” deputāts Veiko Spolītis minēja to, ka nav obligāti jāpārbauda, vai deklarācijās sniegtās ziņas ir patiesas. “Deklarāciju patiesuma pārbaude ir viena no problēmām, jo likums šobrīd to neuzliek par pienākumu, proti, valsts amatpersonu interešu konflikta likums. Šajā gadījumā šeit ir redzams caurums, kas ir likumdevēja neizdarība,” pauda deputāts.
Tāpat Spolītis norādīja nodokļu sākumdeklarēšanās sistēmu: “Diemžēl tā nav izpildījusies pilnīgi. Tā ir nepilnīga, un tādēļ ir arī šie robi, kurus mēs ļoti labi diskusijas gaitā redzējām.”
Tāpēc komisija gaidas ieteikumus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts ieņēmumu dienesta. “Tad, attiecīgi sagatavojot beigu ziņojumu, norādām uz strukturālām problēmām gan mūsu pašu likumdevējā, gan citās valsts institūcijās, un tad attiecīgi beigu ziņojumā to mēs varam izmantot, lai šīs problēmas risinātu,” sacīja deputāts.