Dienas notikumu apskats

Nemainot mūzikas stundu skaitu, apstiprina jauno pamatizglītības saturu

Dienas notikumu apskats

Atbildīgā Saeimas komisija strādās pie sabiedrisko mediju likumprojekta

Neatliekamās palīdzības ārsti, tiekoties ar deputātiem, skaidras atbildes nav guvuši

Neatliekamās palīdzības mediķi gatavi protestiem un pat streikam

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki pēc tikšanās ar veselības ministri Andu Čakšu (Zaļo un Zemnieku savienības) un 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem atzinuši, ka nav saņemtas visas atbildes par algu pieaugumu un krīzes situācijas risinājumu. Mediķu arodorganizācija norāda, ka pirms ķerties pie aktīvākas savu interešu aizstāvēšanas, gatava nogaidīt līdz nākamā gada sākumam, bet ja algu jautājums nebūs sakārtots, neizslēdz arī protesta akcijas un pat streiku.  

No visiem septiņiem Saeimā ievēlētajiem spēkiem uz tikšanos ar mediķiem nebija ieradušies Jaunās konservatīvās partijas un “Jaunās Vienotības” pārstāvji, bet ZZS pārstāvēja pašreizēja ministre.  JKP gan portālam "LSM.lv" norādīja, ka jau pagājušajā nedēļā partijas deputāti tikās ar NMPD direktori Lieni Cipuli, un  secināja, ka   lēmums par ārkārtas situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā "liecina par absolūti nepareizi realizētu veselības aprūpes politiku un ir pamatots”.

“„Septiņas vienu negaida,” teica medmāsas un sāka operāciju bez ķirurga,” - ar šādu joku raksturojot veselības ministres Andas Čakšas aizkavēšanos, otrdienas visādi citādi nopietno tikšanos sāka dienesta Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājs Genādijs Rusanovs.

Sākotnēji kolēģiem viņš ieskicēja situāciju, norādot, ka pēdējos divos mēnešos dienesta Rīgas reģionālo centru ir pametuši 20 darbinieki, kas nozīmē, ka šobrīd ir nevis viena brigāde uz 15 000 cilvēku, kā būtu nepieciešams, bet gan uz teju 33 000 cilvēku.

Tāpat Rusanovs minēja, ka no deputātiem sagaida reālu darbību, budžetā apstiprinot 11 miljonus algu palielināšanai un starpības izlīdzināšanai.

“Starpība radās tādēļ, ka šogad mums pacēla algas. Visi saka, ka nozarē paceltas algas par 30%, taču dienesta mediķiem algas tika paceltas tikai par 22%. Tas saistīts ar to, ka dienestā strādā arī šoferi un 8% aizgāja arī algu palielināšanai šoferiem,” skaidroja Rusanovs.

Viņš norādīja, ka papildu 11 miljoniem budžetā vēlas redzēt arī 4 miljonus virsstundu atmaksai.  

Politiķi tikšanās laikā  izklāstīja savu vīziju par veselības aprūpi un dienesta darbību un problēmu risināšanu.

Kāds dienesta darbinieks “Attīstībai/Par” pārstāvim Andrim Skridem vaicāja, vai ir zināms konkrēts termiņš algu palielināšanai, uz ko Skride viennozīmīgi atbildēt nevarēja.

“Es budžetu viens pats neveidoju un neapstiprinu, bet es domāju, ka algas pielikums mediķiem noteikti būs. Kurā brīdī, vai februāri… bet tas noteikti būs,” sacīja Skride.

Arī Nacionālās apvienības pārstāves Ilzes Indriksones sacītajā nebija saklausāmi konkrēti datumi, summas un cipari, pēc kuriem savos jautājumos taujāja dienesta darbinieki.

“Saskaņas” pārstāvis Vitālijs Orlovs teica, ka konkrētus risinājumus krīzes situācijas labošanai viņš nezinot, kā iemeslu minot to, ka “Saskaņa” ir opozīcijā un viņam nav pieejama nekāda informācija, savukārt “KPV LV” pārstāvim, ārstam, Saeimas deputātu rindās neesošajam Robertam Sprūdžam tika uzdots visvairāk jautājumu. Tostarp, kāds darbinieks, balstoties “KPV LV” pārstāvja sacītajā par to, ka būtu jāsamazina akūto pacientu skaits, vaicāja Sprūdžam, kā viņš šo vienu no krīzes cēloņiem plāno mazināt.

“Ir jāpārskata kādā veidā tiek organizētas pacientu plūsmas. Un jāatbild uz jautājumu – vai jūsu dienestam ir jānodarbojas ar šo 50% sekundāro izsaukumu apkalpošanu,” paziņoja Sprūdžs.

NMPD darbinieks gan vēlējas noskaidrot, kas to darīs, jo “ģimenes ārste pasaka, man nav laika, es nebraukšu, sauciet „ātros””.

“Vēlreiz es atgādinu, ka katram iesaistītajam veselības aprūpes speciālistam ir noteikti uzdevumi, kas viņam ir jāveic. Tieši tas pats ir jāizdara sekundārajiem speciālistiem, poliklīnikām, veselības centriem, pašvaldībām, sociālajiem darbiniekiem. Bet tas, kā sadalīt pacientu plūsmas atbilstoši viņu vajadzībām ir sistēmas jautājums, kas ir atrisināms,” atbildēja Sprūdžs.

Pēc šīs tikšanās skaidri noprotams, ka neatliekamās palīdzības ārsti neguva skaidras atbildes uz sev interesējušajiem jautājumiem par algu pieaugumu un krīzes situācijas risinājumu.

Piemēram, dienesta ārsts Roberts Fūrmanis Latvijas Radio sacīja, ka stāstīts par utopiskām idejām, ilgtermiņa plāniem un nepietiekami runāts par neatliekamajiem darbiem krīzes situācijas pārvarēšanai dienestā.

Viņš pauda cerību, ka Saeimā pārstāvētie spēki tuvākajā laikā ķersies pie problēmas risināšanas. 

Mediķi kopumā nebija apmierināti ar sarunu un pieļāva iespējas rīkoties arī radikālāk.

Savukārt  NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājs Genādijs Rusanovs Latvijas Radio sacīja, ka, viņaprāt, tas ir bezjēdzīgi, “visi sola solījumus, nepiedāvā konkrētus risinājumus”.  

“Ja nebūs nekādu konkrētu solījumu un darbību, tad sāksim protesta akcijas un iesim ielās. Tā būtu primārā darbība, bet diemžēl

saskaņā ar streika likumu streika tiesības mums ir ierobežotas, bet, ja labi pacenšas, arī varam pieteikt streiku,” sacīja Rusanovs.

KONTEKSTS:

Novembra sākumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, jo dažu dienu laikā atlūgumus uzrakstīja 15 darbinieki. Mediķi nav apmierināti ar zemo atalgojumu, neskaidrību ar algu palielināšanas iespējām nākamgad un virsstundu apmaksu.

Ārkārtas situācija nozīmē, ka NMPD Rīgas reģionā varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību.  Situāciju sarežģī neskaidrība ar mediķu algu palielināšanos no nākamā gada.

Satversmes tiesa lēmusi, ka Ārstniecības likumā noteiktā mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojums neatbilst Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam. Tiesas spriedums nozīmē to, ka no nākamā gada 1. janvāra mediķiem tāpat kā visiem strādājošajiem par virsstundu darbu pienākas taisnīga atlīdzība jeb dubulta samaksa. Lietu bija ierosinājis tiesībsargs.

Darba likums par virsstundām paredz maksāt dubultā. Taču mediķiem krīzes laikā 2009. gadā virsstundas tika pārdēvētas par pagarināto normālo darba laiku, un samaksa bija tikai nedaudz lielāka par pamatlikmi.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti