2018. gada 9. novembrī NMPD izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, jo dienesta trūka darbinieku.
Dienesta vadītāja Liene Cipule piektdien preses konferencē pastāstīja, ka ārkārtas situāciju nolemts izbeigt, jo tagad dienests tiek galā ar situāciju un spēj nodrošināt palīdzību ar esošajiem resursiem.
To varēja panākt, organizējot brigāžu darbu pēc jauniem principiem. Līdz šim uz izsaukumu sūtīja tuvāko esošo brigādi, kas nekavējoties reaģēja uz jebkuru izsaukumu. Tagad dienesta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmā ir automatizēti brigāžu profili un tos nosūta atbilstoši izsaukuma prioritātei.
Dienests arī ieviesis nelielu gaidīšanas rindu zemās prioritātes izsaukumiem, un, lai gan iepriekš rēķināts, ka gaidīšanas laiks var būt līdz divām stundām, realitātē tas laiks ir līdz pusstundai, stāstīja Cipule.
Lai pārvarētu krīzi, dienests Rīgā arī nesniedz maksas pakalpojumus – pacientu pārvešanu.
Tāpat dienests stiprinājis konsultatīvo atbalstu, lai informētu iedzīvotājus un maksimāli viņiem palīdzētu, nesūtot brigādi gadījumos, kad tas nav nepieciešams. Tas veicinājis sabiedrības izpratni par dienesta funkcijām un ļāva arī samazināt izpildīto izsaukumu skaitu.
Tagad situācija stabilizējusies un Rīgas reģionā ir viena mediķu brigāde uz 22 000 iedzīvotāju (iepriekš tie bija 34 000), bet, saskaņā ar Pasaules Bankas ieteikumiem, optimālais skaits būtu 15 000 iedzīvotāju uz vienu brigādi, stāstīja Cipule.
Dienesta Rīgas reģionālā centra vadītāja vietniece Raita Krišjāne stāstīja, ka pērn no dienesta aizgāja 40 brigāžu ārsti, bet pašlaik, pateicoties izmaiņām, šī masveida darbinieku aizplūšana ir apturēta.
Bet Cipule atzina, ka ir jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar nākotni. Darbinieki izjutīs algu kāpumu februārī, un, pateicoties Saeimas papildu piešķirtajai naudai, tas būs aptuveni 18%. bet tas vienalga nav augstu konkurētspējīgs ne tikai nozarē, bet arī darba tirgū. “Jautājums, vai tas spēj motivēt turpināt strādāt dienestā ilgstoši,” piebilda Cipule.
Tāpat jautājums ir par to, vai jaunieši izvēlēsies strādāt neatliekamās palīdzības dienestā, vai šis atalgojums būs pietiekami motivējošs.
Ja algas nozarē turpinās kāpt, tad “ātrās palīdzības” algas atkal būs mazāk konkurētspējīgas.
Būs jāturpina diskusija, kā nodrošināt dienesta darbu nākamajos 5 – 10 gados, atzina Cipule. Būs nopietnas pārdomas par maksas pakalpojumiem ne tikai Rīgas reģionā, bet visā valstī; jāvērtē, par cik samazināt dienestam neraksturīgās funkcijas, lai nodrošinātu pamatuzdevumu – cilvēku dzīvības glābšanu. Cipule norādīja, ka arī sabiedrībai jābūt pilnīgai izpratnei par dienesta funkcijām un lai tiešām neatliekamās situācijās cilvēki nedomātu, vai zvanīt NMPD.
Daudzas lietas arī nav tikai dienesta kompetencē, jāiesaista partneri nozarē un jāvērtē, kuri pakalpojumi jāstiprina un kur jāveido alternatīvas, piemēram sociālajā aprūpē, paliatīvajā aprūpē, primārajā aprūpē.
“Svarīgi, ka krīzes dēļ sākta diskusija, krīze ir arī iespēja, kurā mēs labāk redzam risinājumus, kuri jāatrod, lai varētu attīstīties un glābtu cilvēku dzīvības,” norādīja Cipule.
