Šī gada pirmajās dienās Valsts policija ziņoja, ka Vecgada vakarā kādā viesu namā Siguldas tuvumā laikā, kad valstī sākās komandantstunda, notikusi nelegāla ballīte un ka vairākām personām noformēti administratīvie protokoli. Organizatoram – 2000 eiro sods, bet vēl 11 dalībniekiem – 500 eiro.
Neilgi pēc tam arī atklājās, ka ballīte notikusi viesu namā ''Brūveri'', bet organizētājs bijis reliģiskās draudzes “Kristus pasaulei” līderis Mārcis Jencītis. Viesi – draudzes locekļi.
Pats Jencītis, kurš ne reizi vien publiski kritizējis varu par dažādiem krīzes laika ierobežojumiem, saņemto sodu savā “Facebook” nenoliedz. Viņš arī solīja to pārsūdzēt.
Taču šajā notikumā vēl kāds būtisks aspekts. Saskaņā ar “Aizliegtā paņēmiena” rīcībā esošo informāciju šajā ballītē piedalījušās arī divas augstas valsts amatpersonas: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Ieva Sladzevska un viņas vīrs – prokurors Renārs Sladzevskis.
Un šajā gadījumā nav runa vairs tikai par administratīvo pārkāpumu, bet arī par šo amatpersonu ētiku, jo gan tiesnešiem, gan prokuroriem ir savs ētikas kodekss.
Piemēram, tiesneša ētikas kodeksa otrais kanons nosaka:
“Tiesnesim jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas parastam pilsonim var šķist apgrūtinoši, turklāt tas jādara pēc brīvas gribas.”
“Aizliegums neatbilstoši uzvesties, kā arī izraisīt neatbilstošu uzvedību attiecas gan uz tiesneša profesionālo darbību, gan arī uz personisko dzīvi.”
Latvijas prokuroru ētikas kodekss savukārt, piemēram, nosaka:
“Prokuroram jāveido sava ārpusdarba uzvedība tā, lai tā neapkaunotu prokurora vārdu.”
Bet ballītes gadījumā var runāt par apzinātu likuma pārkāpšanu
Prokuratūra uz notikušo jau ir reaģējusi, un būs ētikas iespējamā pārkāpuma izvērtēšana.
“Prokuratūra ir informēta par prokurora Renāra Sladzevska izdarīto pārkāpumu. (..) Notikušo vērtēs no prokuroru ētikas kodeksu pārkāpumu skatu punkta. Pašreiz tiek apkopota informācija un atbilstoši iestādei noteiktajai kārtībai jautājums tiks nodots izskatīšanai prokuroru atestācijas komisijai,” informēja Rīgas Ziemeļu prokuratūras virsprokurore Baiba Voicehoviča.
Turklāt tikšot ņemti vērā arī komentāri par “kovidgenocīdu”. “Konkrētos izteikumus arī vērtēs kā iespējamu prokurora ētikas pārkāpumu. Un es vēlos uzsvērt, ka prokuroram kā valsts amatpersonai, lai kādi arī būtu viņa personīgie uzskati, ir jāatturas komentēt un dalīties ar aicinājumiem neievērot valstī noteikto kārtību un nepildīt likumus.
Un šādas darbības ir pamats vērtēt kā šo pretvalstisko ideju popularizēšanu, izplatīšanu,” norādīja virsprokurore.
Savukārt Vidzemes priekšpilsētas tiesa par savas tiesneses gaitām vēl nebija informēta.
“Viņa mums konkrētu atbildi nav sniegusi, jo mums nav oficiālas informācijas par notikušo. Kamēr nav oficiālas informācijas par notikušo, mums nav nekādu tiesību tiesnesei prasīt paskaidrojumu,” sacīja Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja vietniece Doloresa Bambere.
Ar pašu tiesnesi LTV raidījumam diemžēl sazināties neizdevās. Žurnālisti vairākkārt tiesā atstāja informāciju, ka vēlas ar viņu runāt, bet Ieva Sladzevska tā arī nesazinājās ar raidījuma veidotājiem. Vien brīdināja savu palīdzi, ka, ja zvana žurnālisti, lai neko nekomentē un “nejaucas iekšā”, jo runa ir par privātām lietām, nevis par darbu.
Tikmēr “Kristus pasaulei” līderis Mārcis Jencītis savā blogā publicējis rakstu par tēmu “Likums un morāle”, kur raksta šādi: “Mums tiešām jābūt likumpaklausīgiem pilsoņiem, tāda ir Dieva griba, bet ir robeža, kur Dieva griba krustojas ar laicīgās varas gribu. (..) Tāpēc, draugi, ņemsim vērā morāli un likumu, vērtēsim paši, kur ir tā robeža, kuru nevar pārkāpt, vai arī tieši otrādi – ir kur jāpārkāpj, lai saglabātu savu ticību un skaidru sirdsapziņu! Visam ir sava cena, un ne visi to gatavi maksāt.”
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. Spēkā ir stingri ierobežojumi līdz 25. janvārim, kā arī mājsēde nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
