Ja tiek pastrādāts noziegums – cilvēks tiek sodīts. Taču jau 22 gadus Latvijā ne visi noziedznieki sodu izcieš, jo Valsts prezidents tos apžēlo. Apžēlošanai nav nekādu kritēriju, kas nozīmē, ka prezidents var apžēlot jebkuru un par jebkādu likumpārkāpumu. Gan cilvēku, kas brauc bez tiesībām vai dzērumā, gan zagļus un pat slepkavas.
„Pamats apžēlošanas procesam ir tas, ka tā ir Valsts prezidenta tiesība. Prezidents ir pilnīgi brīvs savā izvēlē, nekādi kritēriji, nekādi termiņi, nekādi nosacījumi, kas būtu kaut kur ierakstīti, prezidentam nav saistoši,” skaidro Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina.
Apžēlošanas likumā noteikts, ka prezidents var piemērot kādu no četriem apžēlošanas veidiem: brīvības atņemšanas soda neizciestās daļas aizstāšanu ar citu - vieglāku soda veidu; pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no pamatsoda izciešanas; pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no papildsoda izciešanas vai pilnīgu sodāmības noņemšanu.
Visi četri atjaunotās Latvijas prezidenti līdz šim ir izskatījuši 7000 noziedznieku apžēlošanas lūgumus. No tiem apžēloti ir 616 likumpārkāpēji. Bet kas pēc apžēlošanas ar šiem cilvēkiem notiek? Tie kļūst par brīviem cilvēkiem bez jebkādas uzraudzības. Ja ar atbrīvotajiem pirms termiņa strādā Probācijas dienests, tad Latvijā nav neviens iestādes, kas strādātu ar apžēlotajiem, stāsta Lodočkina:
„Apžēlošanas beidzas ar to mirkli, kad tiek pieņemts lēmums par apžēlošanua. Pēc tam vairs nekādas darbības nenotiek. Apžēlošana ir tikai un vienīgi noziedznieka apžēlošana, tā neietver nekādas kontroles funkcijas, jo mums nav tādu tiesību, neviens normatīvais akts mums tādas nepiešķir.”
Kaut arī nekādas kontroles pēc apžēlošanas nav, nemaz tik daudz apžēloto atkārtoti likumus nepārkāpj, uzsver Lodočkina:
„Ja mums vidēji gadā ir 20 līdz 25 apžēlotie, tad divi, varbūt trīs tikai atgriežas ieslodzījumu vietā. Tās ir zādzības, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, noziedzīgi nodarījumi ceļa drošībai, braukšana bez tiesībām.”
Tikai viens no 10 apžēlotajiem atkārtoti veic kādu noziegumu. Salīdzinājumam - no pirmstermiņa atbrīvotajiem atkārtotu noziegumu izdara ceturtā daļa, stāsta Probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs:
„Ja mēs runājam tieši par pirmstermiņa atbrīvotajiem, tad tur tas rādītājs ir 25%, kas divu gadu laikā izdara jaunu noziegumu un tiek notiesāti.”
Prezidenta mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka prezidenti apžēlo par dažādiem noziegumiem sodītus cilvēkus. Visbiežāk gan tās ir personas, kas veikušas noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu jeb nolaupījuši, izkrāpuši vai citādi ieguvuši citam cilvēkam piederošu mantu. Tāpat bieži tiek apžēloti cilvēki, kas sodīti par satiksmes pārkāpumiem.
Taču redzams, ka tiek apžēloti arī cilvēki, kas tikuši sodīti par slepkavībām, piemēram, pēdējā šāda veida apžēlošana notika 2014. gada martā, kad kādu personu par slepkavību apžēloja šā brīža prezidents Andris Bērziņš. Ne noziedznieka vārdu, ne vecumu, pat ne precīzu nozieguma veidu par šiem cilvēkiem uzzināt gan nav iespējams, norāda Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Novikova:
„Jā, šobrīd ir tā, ka publiski pieejamā informācija ietver tikai to, ka persona, proti, notiesātais, ir apžēlots un par kādu noziedzīgi nodarījumu viņš ir apžēlots. Un tas ir saskaņā ar Fizisko datu aizsardzības likumu, proti, ikvienai fiziskai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Un līdz ar to apžēloto dati netiek izpausti.”
Visbiežāk prezidenti noziedzniekus apžēlo ar pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no pamatsoda izciešanas.
No 7000 apžēlošanas lūgumu teju pusi ir izskatījis Guntis Ulmanis, apžēlojot 219 ieslodzītos.
Vaira Vīķe-Freiberga arī apžēlojusi nedaudz virs 200 ieslodzīto, taču viņa izceļas ar mazo apžēlošanas lūgumu izskatīšanas skaitu – divos prezidentūras termiņos mazāk par vienu tūkstoti.
Valdis Zatlers no nedaudz virs 1200 apžēlošanas lūgumiem apmierinājis teju katru desmito jeb 122 ieslodzītos.
Visskopākais apžēlotājs ir tagadējais prezidents – Andris Bērziņš. Šobrīd viņš ir izskatījis teju 1400 lūgumus, bet apžēlojis tikai 71 noziedznieku. Pēdējā apžēlošana notika 2014. gada 16. decembrī, kad no 31 lūguma Bērziņš pilnīgi atbrīvoja no pamatsoda izciešanas tikai vienu ieslodzīto, kurš bija sodīts par noziegumu pret īpašumu.
