Pašā Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 63, darbs pie Neatkarības deklarācijas projekta tika sākts 1990. gada marta beigās, kad zinātnieka Rolanda Rikarda dzīvoklī satikās tā saimnieks ar juristu Romānu Apsīti un trimdas politologu Egilu Levitu.
"Mēs pie viņa istabā, pie tāda apaļa galda, taisījām pirmo neatkarības deklarācijas uzmetumu. Izstāstījām viens otram, ko domājam, kā sākt. Levits kaut ko atzīmēja un nākamajā dienā jau bija skelets, kuram vajadzēja tikai miesu," atminas Neatkarības deklarācijas projekta līdzautors Romāns Apsītis.
Valstiski svarīgais dokuments tapa 6 nedēļās.
Projektu pirmo reizi publiskoja 21. aprīlī Daugavas stadionā Rīgā, kur notika Vislatvijas vietējo padomju deputātu lielā sapulce. Tajā par deklarāciju nobalsoja vairāk nekā 8 tūkstoši vietējo deputātu. Līdz pat pēdējam brīdim valdīja spriedze un neziņa, vai Augstākajai Padomei izdosies pieņemt Neatkarības deklarāciju. Turklāt dažas dienas pirms 4. maija padomju drošības orgāni Rīgas lidostā aizturēja deklarācijas galveno autoru Egilu Levitu un deportēja viņu no PSRS.
"Kad viņu aizturēja un caur Maskavu aizsūtīja uz Vāciju, viņš nevarēja līdz galam piedalīties. Es uzņēmos to nastu - tā bija salda un vajadzīga - un nesu nekurnēdams. Manā vadībā izstrādājām preambulas ievvadaļu," pauda Apsītis.
Vēsturiskā izdevība nolasīt dokumentu tika Romānam Apsītim.
