Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidro, ka telpās ir krasi atšķirīgas temperatūras, piemēram, zēnu istabiņas atrodas otrajā stāvā, labierīcības pirmajā stāvā. Lai līdz tām nokļūtu, jāiziet cauri aukstai, neapkurināmai kāpņu telpai.
"Telpas ir tik aukstas, ka bērni, kuri saņem rehabilitāciju savās istabiņās, sēž āra drēbēs, un arī darbinieces ir silti saģērbušās un zābakos. Viens ir tieši sadzīves apstākļi un, protams, arī tas pats rehabilitācijas pakalpojums, jo netiek nodrošināti ne tie speciālisti, ne tik daudz konsultāciju, kā tas ir līgumā," stāsta Grāvere.
Viens no piemēriem – bērniem nav brīvā laika pavadīšanas iespēju uz vietas institūcijā. Sporta zāle ir auksta un ziemā netiek apkurināta.
Nav naudas speciālistu piesaistei
Sandra Makare rehabilitācijas centru vada četrus mēnešus. Tiesībsarga biroja ziņojuma sadaļai par vidi viņa daļēji piekrīt. Makare atzīst arī speciālistu trūkumu, norādot, ka centrā vajadzētu psihologu, bet speciālistu trūkstot finansējuma dēļ.
Vadītāja norāda uz finansējuma modeļa īpatnību. Naudas daudzums atkarīgs no bērnu skaita. Institūcijā jau vairākus gadus vienlaikus uzturas aptuveni 15 bērni. Tā ir tikai puse no bērnu skaita, ko iestāde varētu uzņemt, kaut bērnu ar atkarībām ir nesalīdzināmi vairāk - oficiāli vismaz 400. Aplamību finansējuma modelī atzīst arī Labklājības ministrija.
Delegācija, kas ieradusies apskatīt iestādi, ar ko ministrija ne pirmo gadu slēdz līgumu, nonāk pie slēdziena, ka 19.gadsimtā būvētā bijusī Piebalgas pamatskolas ēka neatbilst standartiem, lai nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu. Nepiemērotā infrastruktūra esot viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem.
Ministrija "pievērusi acis" uz centra stāvokli
Tiesībsarga biroja pārstāve gan norāda, ka Labklājības ministrija ir zinājusi par stāvokli centrā jau pirms jaunā līguma slēgšanas. Ministrijā atzīst, ka šie fakti nebija jaunums. Taču pērn pēc ilgām diskusijām pieņemts lēmums tomēr pakalpojumu šādā veidā nodrošināt arī šogad. Cerību, ka pakalpojuma kvalitāte uzlabosies, viesusi samaksas dubultošana par pakalpojumu.
"Pats priekšsēdētājs bija ieinteresēts. Mēs runājām pirms tā iepirkumu organizēšanas. Arī viņš teica, ka pie tās jaunās cenas, ko mēs garantējam divreiz lielāku, var iespējams nodrošināt pakalpojuma uzlabošanu," stāsta ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs.
Iestādes vadība norāda, ka daļa bērnu joprojām tiek rehabilitēti par pagājušā gada līguma summu – tātad finansējuma palielinājums iestādē nav bijis būtiski jūtams.
Centram, iespējams, būs jāmeklē jaunas telpas
Pašlaik - pēc tiesībsarga biroja pārkāpumu uzskaites - institūcijā uz mēnesi apturēta bērnu ievietošana. "Šobrīd viņiem būs mēneša laikā jānovērš trūkumi, kas tika konstatēti. Protams, tas galvenais trūkums, kas konstatēts, attiecas uz nepiemērotu vidi, infrastruktūru. Nu, viņi nevarēs to novērst," stāsta Ivanovs.
Pēc mēneša institūcijā plānota atkārtota pārbaude, kur ieradīsies Labklājības ministrijas delegācija kopā ar Tiesībsarga biroja darbiniekiem un kopā ar rehabilitācijas centra vadību lems par iestādes nākotni. Ilgtermiņā ministrija saskata potenciālu iestādes darbiniekos, ja vien viņi strādātu citā ēkā.