Jurim ir cukura diabēts un hronisks aizkuņģa dziedzera iekaisums jeb pankreatīts, kā arī viņš tikpat kā zaudējis redzi.
“Strādājot par santehniķi avārijas dienestā, tīrīju kanalizācijas, tur darbs tāds netīrs. Un bieži vien acīs tika ķīmijas, ko lej kanalizācijā iekšā. Redze palika arvien švakāka un švakāka, kamēr pavisam – man beigta ir tīklene. Acu ārsts teica, ka neko uzlabot nevar, var vienīgi palikt sliktāk. Nedrīkst neko smagu celt, neko darīt tādu,” stāstīja 2. grupas invalīds Juris Deiko.
Līdz ar redzes pasliktināšanos Juris zaudējis darbu un pēc tam – arī mājvietu.
“Man ir invaliditāte, es nevaru atļauties īrēt – samaksāt saimniekam un vēl komunālos, jo nekas nepaliek daudz – zālēm, pārtikai. Un tad es pārnesu visas mantas uz šķūni un domāju, ka palīdzēs pašvaldība,” stāstīja Juris.
Jelgavas pilsētas domē informēja, ka 2016. gada septembrī nolemts atteikt iekļaut Juri pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistros, jo viņš neatbilda normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, kuri dod tiesības īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu.
Jura vecākais dēls tēvam uzcēlis būdiņu uz zemes gabala, uz kura viņš sev un savai ģimenei būvē privātmāju, ar nosacījumu – kamēr mājas celtniecība nav pabeigta, tēvs varot dzīvot un pildīt jaunbūves sarga funkcijas.
Mazgājas Juris pie akas, līdzās būdiņai ir sausā ateja, un apkures funkcijas pilda ugunsdrošības prasībām neatbilstoša krāsniņa, kā dēļ būdiņa reiz jau gandrīz aizdegusies.
“Tad es vērsos Tiesībsarga birojā, uzrakstīju iesniegumu, viņi aizsūtīja pieprasījumu, atsūtīja atbildi – atteikumu atkal,” stāstīja Juris.
Tiesībsarga birojā tolaik pilsētas domes lēmuma pamatotība apstiprināta, jo Juris nav atbildis trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam. Jurim nav izdevies rast dzirdīgas ausis arī Labklājības ministrijā, un arī centieni meklēt Valsts prezidenta vai Ministra prezidenta palīdzību cietuši fiasko.
Tiesībsarga birojā skaidroja, ka patlaban Jurim jau ir nesalīdzināmi lielākas iespējas tikt pie pašvaldības piešķirta mājokļa.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa skaidroja - ja iedzīvotājam ienākumu līmenis ir lielāks par pašvaldības noteikto trūcīgas vai maznodrošinātas personas ienākumu slieksni, tas nozīmē, ka šim cilvēkam nevar piešķirt šo statusu. Un šis statuss bija tas, kas sniedz tiesības pretendēt uz pašvaldības mājokli. Un Jelgavas gadījumā šis nosacījums neizpildījās.
Savukārt šī gada janvārī stājās spēkā sabiedrībai daudz labvēlīgāks tiesiskais regulējums, un cilvēkam ar invaliditāti neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa ir tiesības pretendēt uz pašvaldības mājokli.
“Mēs aicinātu viņu pa tiešo, nekavējot laiku un netērējot liekus resursus, vērsties savā pašvaldībā ar lūgumu, atsaucoties uz to, ka no šī gada janvāra tiesiskais regulējums ir daudz labvēlīgāks, un likums ir augstāks par pašvaldības saistošajiem noteikumiem, un pašvaldībai būtu jāievēro likums,” norādīja Siliņa.
Juris, uzzinot par šiem grozījumiem, solījās jau tuvākajās dienās vēlreiz doties uz pilsētas domi, lai atsāktu cīņu par savām tiesībām uz normālu, civilizētu mājokli.
