Rūjienas un Naukšēnu uzņēmēji bija savākuši 2480 jeb trešo daļu abu novadu iedzīvotāju parakstu pret to pievienošanu Valkas novadam. Arī valmierieši atbalsta minēto novadu pievienošanu Valmierai, norādīja JKP.
Novadu reformas sabiedriskajā apspriešanā ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") piedalījies jau četrdesmit diskusijās reģionos, un plānotas vēl 60. Ministrija rakstiski saņēmusi un atbildējusi uz vairāk nekā 200 vēstulēm no pašvaldībām un to organizācijām. Uz šovasar izveidoto reformas zvanu centru saņemti ap 1000 iedzīvotāju jautājumi, viedokļi un ierosinājumi. Apspriešanas rezultātā veiktas arī atsevišķas korekcijas reformas kartē – izveidots Ulbrokas novads, bet Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij ļauts saglabāt pilsētas statusu.
Un tomēr pašvaldību neapmierinātība ar reformu joprojām ir liela. Tā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība, nerodot dzirdīgas ausis savā zemē, meklējusi atbalstu ārpus Latvijas robežām, sūdzoties par Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumiem.
“Mēs arī esam rakstījuši Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kongresam, kas izvērtē hartas ievērošanu vai neievērošanu. Un arī šo komisiju mēs gaidām decembrī ierodamies pie mums šeit, Latvijā,” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Iespējams, Rīgā ieradīsies ne vien Eiropas novērotāji, bet arī mūsu pašu zemnieku traktori. Jo Rūjiena un vēl vairāki ar reformu neapmierinātie novadi draudējuši ar jaunām protesta akcijām. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācija gatavojas reformu apstrīdēt Satversmes tiesā.
“Vienīgais, kur ir kaut kas ņemts vērā un daudzmaz izskatījās pēc konsultācijām, tā ir Liepāja,” teica Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.
“Redzot šo valdības un koalīcijas augstprātību un neieklausīšanos sociālajos partneros, mēs jau no pašiem pirmajiem soļiem esam skatījušies virzienā uz Satversmes tiesu,” sacīja Valainis.
Ministrijas izstrādātais administratīvās reformas likumprojekts ir iesniegts Saeimā, kur ar to strādā īpaši pašvaldību reformai izveidota komisija. Novembra sākumā likums tika pieņemts pirmajā lasījumā. Pašvaldību organizācijas gatavojas otrajam lasījumam iesniegt virkni grozījumu cerībā, ka Saeimas deputāti, lemjot par reģionālo reformu, būs piekāpīgāki nekā Pūce.
Bet koalīcija pirmdien arī konceptuāli vienojās par valsts administratīvo reģionu izveidi – Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales. Administratīvos reģionus iecerēts izveidot uz esošo plānošanas reģionu bāzes, un izveides mērķis ir līdzsvarot Latvijas reģionu attīstību. Katram reģionam būs jāizstrādā attīstības plāns, uz kura pamata tiks piešķirts finansējums, informēja JKP.
“Tad, kad Eiropas Savienības valstu starpā notiek struktūrfondu sadale, Latvijai, tāpat kā pārējām valstīm, ir noteikti konkrēti kritēriji, piemēram, iedzīvotāju skaits, teritorijas lielums, tostarp pats galvenais ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju jeb IKP. Tas faktiski raksturo dzīves līmeni katrā valstī – jo tas mazāks, jo valstij piešķir vairāk līdzekļus. Latvija līdz šim bija kā viens reģions, bet, ja būs reģioni, tad būs jārēķina pēc katra reģiona IKP. Latgalei tie ir 35-40%; Vidzemei, Zemgalei un Kurzemei 40-50%, bet Rīgai pārsniedz jau 110%. Lai saņemtu ES struktūrfondu maksimālo finansējumu, jābūt 75% zem vidējā Eiropas Savienībā. Šobrīd, ņemot vērā to, ka Rīgā ir ļoti daudz ieguldīts, valstī kopumā esam pie šiem 75%, bet situācija Rīgā un reģionos ļoti būtiski atšķiras. Latvijā joprojām ir vienas no augstākajām reģionālajām atšķirībām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm,” paziņojumā medijiem skaidroja JKP deputāts Andris Kazinovskis.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums šā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.
