Uzrunātie jaunieši teic – nekad savu kailfoto nevienam neesam sūtījuši. Viņuprāt, tāda rīcība liecina par pašapziņas līmeni. Arī par iespējamiem riskiem viņi zina.
Skolnieks Māris atzīst, ka nekad nezini, kādas attiecības būs rīt ar to cilvēku, kurš saņemtu foto. "Varbūt viņš mēģinās kaut kā ļoti atriebties, un tā var būt viena no iespējām, kā viņš to var panākt un izdarīt," sprieda Māris.
Savukārt Žans ir pārliecināts, ka kailfoto sūtīšana liecina par uzmanības trūkumu. "Nezinu, kam vajadzētu manas kailās bildes. Domāju, ka mani vecāki nepievērš tam uzmanību, jo apzinās, ka esmu kārtīgs cilvēks un tā nedarīšu," viņš saka.
Tikmēr Artūrs atzīst, ka negribētu, lai vecāki lasa viņu sarakstes ar draugiem un pārbauda, kādas lietas viņi viens otram sūta. Kā citādāk vecāki var labā nozīmē kontrolēt un sargāt viņus no muļķīgām rīcībām? Artūrs uzskata, ka ir svarīgi, lai vecāki ar bērniem kopā pavada brīvo laiku, brīvdienās brauc kaut kur atpūsties visi kopā. Jo tas rada uzticību vienam pret otru un nostiprina ģimenisko saišu sajūtu.
Daiga Vaitniece ir sociālā pedagoģe ar 14 gadu pieredzi.
Tā saucamais “sekstings” ir pēdējo divu gadu “bums”.
Viņas pieredzē ir bijis viens gadījums, kur publiskā apritē nonācis bērna kailfoto. Pārsvarā tās bijušas bildes apakšveļā vai izaicinošā apģērbā.
"Kamēr ir tas savs paziņu loks, tikmēr jau tas ir joks, forši, un tā otra meitene atsūta atpakaļ – redz, kāda es izskatos un vai es puišiem varētu patikt," sacīja Vaitniece. "Bet tad, kad tālāk nonāk kādās trešās rokās, tad sākas pārdzīvojums. Ja draudzenes ir sastrīdējušās, un tad – ā, es atriebšos, pārsūtīšu tālāk. Tad sākas tās nepatīkamās lietas."
Kad šāds gadījums nonāk Daigas redzeslokā, cietušajam bērnam piesaista psihologu, ar iesaistītajiem jauniešiem ir pārrunas. Viņus arī informē, ka par nepilngadīgas personas kailfoto pārsūtīšanu tālāk draud pat kriminālatbildība. Parasti vainīgais foto no visiem telefoniem tiekot izdzēsts.
To, cik lielās nepatikšanās var ievest “sekstings”, regulāri redz arī Drošāka interneta centrā. Šeit ik mēnesi saņem lūgumus - palīdzēt izņemt nopludinātu kailfoto vai video no interneta vietnes, kā rīkoties, kad intīmā bilde ir par pamatu šantāžai vai draudiem, palīdzēt noskaidrot “cilvēku otrā galā” - reizēs, kad bilde nosūtīta svešam cilvēkam.
Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska saka, ka nepilngadīgas personas gadījumā atbilstoši likumam, jo tā ir bērnu pornogrāfijas izplatīšana, sazinās gan ar vietnes uzturētāju, gan Valsts policiju. "Ir bijuši gadījumi, kad tiešām mēs saprotam, ka caur policiju šis ceļš būs ilgāks, un ir vienpadsmitgadīgas meitenes kailfoto internetā. Tas, ko mēs darījām, uzreiz rakstījām portālam, lūdzām, lai dzēš ārā, bloķē šo profilu un to viņi uzreiz izdarīja," savu pieredzi atklāja speciāliste.
Taču, ja runa jau ir par izspiešanu vai šantāžu un jānoskaidro, piemēram, kas ir reālā persona otrā galā telefona numuram vai sociālā tīkla profilam, bez policijas iesaistes neiztikt.
Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības atklāt klienta personību vien tad, ja sākts kriminālprocess. Taču pieredze liecina - pat tad, ja apdraudēts pašu bērns, daudzi vecāki no likumsargiem vairās.
Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš uzsver, ka ir vecāki, kuri arī redzot, ka šādas darbības ir notikušas, domā, ko nu to visu nest no mājas ārā. "Pateiks vienkārši, lai tā nedara, un viss. Bet principā te ir nozieguma pazīmes šādās darbībās," viņš saka. Policijai ir zināmi darbības algoritmi, ka tas nekur netiks ne publiskots, ne parādīts. Pēc iespējas tiek mazināts psiholoģiskais efekts no izmeklēšanas.
Taču ļoti no svara, kā ir uzrakstīts iesniegums policijai. Vienu un to pašu gadījumu var aprakstīt tā, ka tiek sākts kriminālprocess, un tā, ka to atstāj bez virzības. Tāpēc centrs palīdz iesniegumus noformēt. Gan šeit, gan policijā norāda – ar “sekstingu” saistītās problēmās nokļūst arī pieaugušie. Taču atšķirībā no bērniem, kuru kailfoto izplatīšana automātiski ir bērnu pornogrāfija un tāpēc krimināli sodāma, pieaugušajiem šādās situācijās savas tiesības aizstāvēt ir daudz sarežģītāk.
