Šāda situācija ir arī Garkalnē. Tur dzelzceļš ciematu ir sadalījis divās daļās. Un, ja dzīvo tajā, kas ir otrpus dzelzceļa stacijai, iedzīvotājiem ir divas iespējas – pārkāpt noteikumus un to šķērsot neatļauti, vai arī doties vairāk nekā puskilometru līdz dzelzceļa pārbrauktuvei.
Neskatoties uz riskiem un iespējamu sodu, cilvēki tomēr izvēlas nevis drošāko, bet ērtāko sliežu šķērsošanas veidu.
Ap darbadienas pusdienlaiku Garkalnes stacijā no vilciena izkāpj daži cilvēki. Lielākā daļa, sagaidot vilcienu aizbraucam, pa pāreju dodas uz Garkalnes dzelzceļa stacijas pusi, novēroja Latvijas Radio.
Bet kāda kundze uzreiz griežas pa labi un šķērso sliedes neatļautā vietā. Šāda dzelzceļa šķērsošana daļai garkalniešu ir ikdiena. Viņi izvēlās tuvāko ceļu uz mājām, jo droša dzelzceļa pārbrauktuve ir vairāk nekā puskilometra attālumā.
Garkalnē dzīvojošā Olga Fiļipoviča gan norāda, ka arī tālāk esošā pārbrauktuve nav paredzēta gājējiem, tur grūtības ceļu sadalīt esot pat pretimbraucošiem auto.
“Tā mēs te mokāmies. Pašlaik jūs redzat, ka šeit sastāvs ir vaļā, atvienots. Bet ļoti bieži viņš nav atvienots, un mums ir jākāpj caur apakšu. Un ļoti bieži te iet pasažieru vilciens, viņi klusi iet, un es gandrīz priekšā izlīdu. Es tomēr vecs cilvēks un ziema, cepure, slikti dzirdu, es nedzirdu to vilcienu,” stāsta Olga.
Viņas sacīto apstiprina arī cita garkalniete Ārija, kura dzelzceļu šādi šķērso, lai, piemēram, no veikala tiktu atpakaļ uz mājām. Viņa saka – lielākoties dzelzceļa sastāvs ir atvērts un tad sliedes varot šķērsot droši.
Tomēr citādāk ir gadījumos, kad jālien caur vagonu apakšu.
„Un pati esmu līdusi, kad izlienu, vilciens tūlīt sāk kustēties. Viņi noliek lokomotīvi priekšā, un ir klusums. Es lienu cauri, tikko kāju izņēmu, un vilciens sāk, kā jau viņš to troksni taisa. Pārbrauktuve ir tālu. Ja man tagad ar kādiem smagiem nesamajiem jānoiet ir šis gabals līdz pārbrauktuvei un atkal ir jānāk atpakaļ, jo es jau dzīvoju kaut kur pretī, nu, veciem cilvēkiem ir tā, kā ir,” stāsta Ārija.
Garkalnes novada dome tikmēr saka – iedzīvotājiem sliedes jāšķērso vietā, kur tas ir atļauts – tālāk esošajā pārbrauktuvē.
To gan par cilvēkiem drošu neuzskata vēl kāds garkalnietis – Andris.
„Tā ir mašīnām pārbrauktuve, ne jau cilvēkiem. Cilvēki brien šeit. Vajadzētu uzbūvēt kaut kādu tiltiņu pāri, tad būtu cita lieta,” uzskata Andris.
Garkalnes novadā jau vairākkārt bijis plāns tur izveidot jaunu, drošu gājēju pāreju, stāsta novada sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš. Domes mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka 2013. gadā pat bijis sākts iepirkums par gājēju pārejas izbūvi.
Tomēr dome iepirkumu pārtrauca, jo piedāvātā cena pārsniedza budžetā paredzēto summu. Arī šobrīd situācija ir līdzīga.
„Dzelzceļa pārejas projekts Garkalnē ir izstrādāts. Bet budžetā šajā brīdī dzelzceļa pārejai nav naudas, jo dzelzceļa pāreja maksā dārgi. Un sakarā ar to, ka politika pašreiz paredz lielas iemaksas izlīdzināšanas fondā, tad diemžēl nav iespējams izpildīt visu, ko ir pelnījuši Garkalnes iedzīvotāji,” skaidro Mārcis Bauze-Krastiņš.
No nākamā gada plānots palielināt sodu par sliežu šķērsošanu neatļautā vietā. Šobrīd sods ir septiņi eiro, bet nākamgad tas varētu sasniegt pat 125 eiro. Tas nozīmē, ka potenciāli ik dienu daļai garkalniešu draudēs liela soda nauda, jo viņi sliedes šobrīd tiešām šķērso neatļauti. Tomēr, kā norāda Latvijas Dzelzceļa galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners, sodi bija jāceļ, lai cilvēki vairāk apzinātos riskus.
„Jāsaprot, ka viņi riskē paši ar savu dzīvību vai veselību, tie riski ir ļoti augsti. Ļoti nerekomendētu to darīt. Sodi ceļas, jo tie iepriekšējie bija pavisam veci un neatbilstoši, noteikti pārāk mazi,” pārliecināts ir Dainis Zvaners.
Tomēr - vai var runāt par bargu sodīšanu, ja gājēju infrastruktūra nav ērti pieejama?
Latvijas Dzelzceļš uzsver - visu pieturu tuvumā ir vietas, kur var droši šķērsot sliedes. Cits jautājums ir – iedzīvotāju vēlmes dzelzceļu šķērsot pēc iespējas tuvāk stacijai.
„Saprotu, ka ne visiem tas ir pa ceļam. Tur, iespējams, ir jāiet kāds līkums, lai to izdarītu droši. Bet, piemēram, ja mums ir upe, tad mēs arī nevaram viņu šķērsot, mums ir jāaiziet līdz tiltam,” uzskata Zvaners.
Zvaners gan arī atzīst, ka ir un būs tādas vietas, kur gājēju infrastruktūra būtu jāuzlabo.
Viņš tomēr nevar uzskaitīt, cik problemātisko vietu ir un kur tieši. Latvijas Dzelzceļš ik gadu izbūvējot dažas jaunas vai atjauno jau esošas gājēju pārejas. Un, lai tas notiktu, viņi sagaida arī pašvaldību iniciatīvu.
Zvaners stāsta, ka arī Garkalne bija griezusies pie viņiem ar interesi par pārejas ierīkošanu. Viņi esot bijuši gatavi to arī veikt, bet sadarbība līdz galam nenoslēdzās.
„Dzelzceļš ir gatavs ieplānot līdzekļus pārejai sliežu ceļa zonā, kur mēs to darām, bet pašvaldībai vajadzētu pieejas sakārtot un izbūvēt atbilstošas. Jo, ja mēs lauka vidū ierīkosim pāreju, bet pieeju nav… Šis jautājums jārisina kompleksi,” stāsta Dainis Zvaners.
Tātad vispirms vēlme pēc šādām pārejām ir jāizrāda pašai pašvaldībai. Pēc tam Latvijas Dzelzceļš izvērtēs, vai vēlamajā vietā to būtu iespējams izbūvēt. Tālāk jau sadarbojoties iespējams to arī paveikt. Tā, piemēram, šogad plānots izbūvēt jaunas gājēju pārejas Ogres novadā.
Tomēr bez pašvaldību iniciatīvas un izbūvētas drošas, ērti pieejamas sliežu pārejas nekas nenotiks un cilvēki, visticamāk, izvēlēsies nevis iet pāris simtus metru vairāk, bet gan riskēs un šķērsos sliedes neatļautā vietā, neskatoties arī uz bargajām soda naudām.
