Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Ne visiem bērniem nodrošina tiesības uz izglītību

Ne visiem bērniem nodrošina tiesības uz izglītību

Lai gan iet skolā ir vienas no bērnu pamata tiesībām, daļa vecāku par šādu pašsaprotamu lietu ir spiesti gadiem cīnīties. Pašvaldību vai mācību iestādes atsaka uzņemt konkrētus bērnus, un tas ir pretlikumīgi. Pērn ilgstošas slimošanas vai invaliditātes dēļ izglītību nesaņēma 30 bērni.  

Ar Janu Krūmiņu, viņas meitu Katrīnu un mazo dēlēnu LTV tikās pie Māras dīķa Rīgā. Septembrī Katrīna sāks mācības 3.klasē, un šim notikumam par godu šodien saņēmusi jaunu ratiņkrēslu. Tā kā meitene nestaigā, mamma jau divus gadus pirms meitas skolas gaitu uzsākšanas sāka interesēties Rīgas domē par skolām Pārdaugavā.

“Pašvaldības uzstādījums bija tāds, ka manam bērnam ir jāmācās speciālā skolā, neskatoties uz to, ka tas ir Rīgas citā galā, un man nav tikai viena Katrīna,” stāstīja Jana.

Visā Pārdaugavā pirms trim gadiem nebijis nevienas skolas, pielāgotas bērniem ratiņkrēslā.

Panākt, ka meita mācās vispārizglītojošā skolā tuvu mājām, ģimenei izdevās vien pēc neskaitāmām tikšanās reizēm domes departamentā, līdz pat sarunām ar Rīgas mēru.

Jana Krūmiņa pieļauj, ka daļai vecāku šādās situācijās rokas varētu nolaisties un bērns līdz ar to izglītību neiegūtu vai to iegūtu skolā, kam ir īpašu vajadzību “zīmogs”.

“Ne visiem ir spēks, arī tur jābūt ir garīgai veselībai, lai to uzvarētu. Un tādai neatlaidībai, jo jāiet ir līdz pat pašām augšām. Tas nav tā, ka es sazinos tikai ar kaut kāda departamenta darbinieci. Tas stāsts ir vienkārši ērkšķiem kaisīts,” stāstīja Jana Krūmiņa.

Par to, ka ne visiem pietiek spēka vai vēlmes cīnīties par bērnu tiesībām, liecina arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta jaunākie dati. Aizvadītā gada decembrī 13 pašvaldības dienestam sniedza atbildes, ka to skolās nemācās kopumā 30 bērni ar invaliditāti vai ilgstošas slimošanas dēļ.

Visvairāk šādu bērnu Rīgā un Daugavpilī, pa vienam – Talsu, Stopiņu, Ķekavas un citos novados.

Šiem bērniem nav nodrošināta arī apmācība mājās vai ārstniecības iestādē, kas ir zināma alternatīva.

“Tie bieži ir bērni invalīdi, kurus vecāki tā kā nelaiž skolā. Kādas noteiktās etniskās tautības vai piederības bērni, bet mēs šos gadījumus esam sadarbībā konstatējuši un novērsuši,” klāstīja Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.

Bet dienests atkārtoti paudis interesi par šiem 30 bērniem un deviņiem no viņiem mācību iestādi izdevies atrast.  

“Skolai ir jārod iespēja sadarbībā ar pašvaldību tomēr nodrošināt bērnam to programmu, kāda viņam ir nepieciešama, lai būtu visi atbalsta pasākumi, sākot no speciālā pedagoga un beidzot ar, ja nepieciešams, visu materiālo bāzi, kas ir vajadzīga tieši šāda bērna izglītošanai,” uzsvēra Izglītības kvalitātes valsts dienesta direktore Inita Juhņēviča.

Ik gadu, iepazīstoties ar datiem, kas parāda problēmas apmērus, kritiku gan pašvaldību, gan arī bērnu vecāku virzienā raida Tiesībsarga birojs.

Obligātās izglītības liegšana vai tās nenodrošināšana ir prettiesiska.

“Tas ir bērnu tiesību pārkāpums. Te ir jāskatās bērnu tiesības uz izglītību, bērnu tiesības uz attīstību. Tā ir bezatbildīga rīcība, ja šis bērns netiek atrasts un vecākiem darīts zināms, ka šis bērns ir jāreģistrē skolā. Tas ir jāskatās pašvaldības un pirmkārt vecāku atbildības kontekstā. Vecāks ir atbildīgs par to, lai bērns tiktu piereģistrēts kādā skolā,” norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Pašvaldību savienībā “Panorāmai” trešdien teica, ka ar datiem eksperti ir iepazinušies, bet savu viedokli par to, kas darāms situācijas pilnīgai atrisināšanai, formulēs ceturtdien atbildīgās komitejas sēdē, uz kuru aicināta arī Rīgas dome, vēl citas pašvaldības un Izglītības kvalitātes valsts dienests.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti