Piemēram, Jūlija Lopata strādā Rīgas bēgļu centrā par brīvprātīgo. Viņa ir no Ukrainas, Poltavas apgabala. Latvijā Jūlija ieradās 13. martā. Pašlaik viņa šeit īrē dzīvokli kopā ar dēlu, kamēr vīrs ir palicis dzimtenē.
Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?
- Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
- Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
- Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
- Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
- Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
- Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
"Ņemot vērā to, ka mans vīrs ir palicis Ukrainā, es gribu, lai maksimāli ātri šis viss beidzas, lai varētu atgriezties dzimtenē. Man tur bija brīnišķīgs darbs, arī ģimene, arī tēvs tur ir palicis. Tāpēc gaidām, kad [karš] beigsies, lai varam atgriezties. Bet nevar saprast. Dod Dievs, ka mums būtu, kur atgriezties. Mēs jau nezinām, kas notiks rīt un vai vispār būs, kur atgriezties. Tāpēc šobrīd dzīvojam un sapņojam," stāstīja Lopata.
Sieviete pieļauj, ka, visticamāk, Latvijā sanāks palikt ilgāku laiku, tāpēc viņa ļoti vēlas atrast darbu. Līdz šim tas nav bijis iespējams, jo pagājis laiks, kamēr dēls iekārtots bērnudārzā, kā arī pašlaik Lopata vēlas nogaidīt, paskatīties, kā dēls tur iejutīsies. Un pēc tam viņa ļoti cer atrast darbu, taču saprot, ka tas var nenotikt tik ātri. Sieviete par dzīvesvietu un pārtiku spēj parūpēties pati, taču lielai daļai cilvēku no Ukrainas palīdz Latvijas valsts. Taču noteikumi paredz, ka izmitināšanas un pārtikas pabalsts pieejams vien pirmās 90 dienas. Rīgas pašvaldībā ir bažas par to, kas notiks pēc tam, atzina deputāts Viesturs Kleinbergs ("Par!/Progresīvie").
"Tas, kas mūs tiešām satrauc, ka virkne šī atbalsta ir paredzēta uz 90 dienām, ko valsts nodrošina kā līdzfinansējumu, tajā skaitā mājokļa apmaksai. Daļai no bēgļiem drīz tās 90 dienas beigsies. Un otrs ir vēl joprojām gaisā karājas jautājums par to – tas šobrīd ir starp Ministru kabinetu un Saeimu – kurā brīdī mēs sākam Ukrainas pilsoņiem vērtēt ienākumus palīdzības piešķiršanai," norādīja Kleinbergs.
Viņš skaidroja, ka jau šobrīd sociālie darbinieki ir pārslogoti, tāpēc papildus vērtēt no Ukrainas ieradušos cilvēku ienākumus būtu milzīgs slogs sistēmai.
Rīgā šobrīd oficiāli ieradušies teju 14 000 cilvēku no Ukrainas. No viņiem aptuveni 2500 izmanto valsts līdzfinansēto izmitināšanas pakalpojumu.
Jau šobrīd atrast, kur ukraiņus izmitināt, nav vienkārši – dienā no valsts vienam cilvēkam atvēlēti 20 eiro, taču pēc jaunā plāna tie būs tikai 15 eiro dienā. Vienlaikus dzīvojamais fonds pilsētā ir pietiekami ierobežots, lai visi cilvēki no Ukrainas atrastu dzīvesvietas pēc šī 90 dienu perioda beigām.
Linda Jākobsone no organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" sacīja: "Tās ir tās bažas, kas mums ir šobrīd. Tas profils cilvēkiem ir tāds, ka mēs nevaram sagaidīt, ka visi no viņiem 90. dienā būs atraduši darbu. Šeit ir ļoti daudz pieaugušo ar maziem bērniem, ir ļoti daudz arī senioru virs 65 gadu vecuma, mēs nevaram sagaidīt, ka viņi atgriezīsies darba tirgū. Tāpat ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tā kā ļoti daudzi no šiem cilvēkiem nevarēs atrast darbu. Tāpat ir jāsaprot, ka tuvojas vasara, bērni nebūs skolā, daļa nebūs arī bērnudārzos. Ir jādomā, ko ar viņiem darīt."
Lielai daļai cilvēku no Ukrainas šis 90 dienu periods beidzas aptuveni pēc mēneša. Pašlaik šis jautājums tiek apspriests arī atbildīgajās ministrijās.
KONTEKSTS:
Vairākām Latvijas pašvaldībām ir bažas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu pēc valsts atbalsta beigām.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sācies 24. februārī, Ukrainu pametuši vairāk nekā 5,8 miljoni cilvēku. Pēc oficiālajiem datiem Latvijā uzņemti vairāk nekā 26 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, galvenokārt sievietes un bērni. Latvijas valdībā gatavojas Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, ieskaitot līdz šim uzņemtos. Rezervēti kopumā 116,28 miljoni eiro dažādiem atbalsta pasākumiem, tostarp kompensācijām tiem, kas dos pajumti bēgļiem.
